Herca Franka filmu analīze septiņdesmito/ astoņdesmito gadu Latvijas dokumentālā kino kontekstā. Sociālais aspekts.

    NosaukumsHerca Franka filmu analīze septiņdesmito/ astoņdesmito gadu Latvijas dokumentālā kino kontekstā. Sociālais aspekts.
    Publikācijas tipsBakalaura darbi
    AutorsBlūma, Kitija
    Oriģināla radīšanas gads2014
    IzdevējsLatvijas Kultūras akadēmija
    Valodalatviešu
    Institūcijas nosaukumsLatvijas Kultūras akadēmija
    NozareHumanitārās zinātnes

    Latviešu

    Latvijas dokumentālā kino pirmsākumi meklējami kinožurnālos, kuri uz ekrāniem sāka parādīties kopš 1921. gada. un turpināja iznākt līdz 1933. gadam. Otrā pasaules kara laikā kino žurnālus sāk izmantot propogandas nolūkā. Gan vācu, gan krievu okupācija būtiski skāra dokumentālā kino nozīmi. Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā saglabājušies 1941. - 1944. uzņemti kinožurnāli ar nosaukumiem „Ārzemju nedēļa” („Auslands Woche”) un „Ostlandes nedēļa” ( „Ostlands Woche” ). Jau 1945. gada sākumā Padomju Krievija atjaunoja Rīgas mākslas filmu studijas „Ziemeļblāzma” paviljonu Mīlgrāvī un tā telpas tika sagatavotas jauna darba sākumam. Padomju laikos „hronikāli dokumentālās kinematogrāfijas” sākumu datēja ar 1919. gadu, kad kinooperators, Liepājā dzimušais Eduards Tisē uzņēma dokumentālu materiālu ar nosaukumu „Padomju Latvija”. Taču zināms, ka jau 1910. gadā operators Aleksandrs Stanke iemūžinājis Krievijas pēdējā cara Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu.

    loading_gif