Jaunrades darba tulkojumam tika izvēlētas četras nodaļas no Ellas Maijāras (Ella Maillart) ceļojuma apraksta „Nežēlīgais ceļš” (La Voie Cruelle), kuru autore iepazinusi 3. kursā, rakstot darbu par Šveicē dzimušās rakstniece, ceļotājas, sportistes un fotogrāfes dzīves un daiļrades atspoguļojumu ceļojumu aprakstos. Aprakstītais ceļojums uzsākts 1939. gada jūnijā un ilgst sešus mēnešus, tā laikā šķērsojot Turciju, Irānu un Afganistānu, lai sasniegtu Kafiristānu. Ella Maijāra automašīnā ceļo kopā ar...
Elza Stērste bija viena no pirmajām, kas latviešu kultūru bagātināja ar franču literatūras ierosmēm. Viņai ir lieli nopelni jaunās Latvijas valsts popularizēšanā Francijā, bet tikpat daudz Elza Stērste ir darījusi, lai latviešiem kļūtu pieejamas franču kultūras vērtības.
Pētījuma mērķis ir, analizējot dažādas avotu liecības un pieejamos pētījumus, secināt, kā Latvijā tika popularizēta franču kultūra, kādi bija Elzas Stērstes iemesli pievērsties tieši franču kultūrai, kurās kultūras jomās visspil...
Bakalaura grāda iegūšanai Latvijas Kultūras akadēmijā studiju apakšprogrammas Starpkultūru sakaru Latvija – Vācija ietvaros ir izvēlēta tēma „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pēc patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valodā”. Darbs veidots kā jaunrades darbs, kurā tiek tulkota vācu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analīze, tādā veidā arī Latvijā popularizējot nu jau Vācijā, Austrijā un Šveicē atpazīstamā aut...
Dinamisko pasaules izmaiņu kontekstā mainās arī darba tirgus struktūra (darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, darba attiecību īstenošanas modeļi un attieksme pret darbu) un vadošās tendences darba tirgū. Augstskolu absolventu iekļaušanās darba tirgū vienmēr ir bijis sociāli nozīmīgs pētniecības objekts un nesenie absolventi sabiedrības ietvaros vienmēr skatīti kā zināma bezdarba riska grupa, turklāt vērtīgi šos procesus ir pētīt mainīgās vides kontekstā. Latvijas mākslas augstskolu – Latvijas ...
Ir pagājuši 73 gadi, kopš PSRS okupēja Latviju, un 22 gadi, kopš Latvija atguvusi
suverenitāti. Vēsturiskie notikumi noteica p
aradigmu maiľu arī izglītības sistēmā kā
programmu, tā mācību grāmatu satura aspektā.
Valsts politika vienmēr bijusi cieši saistīta ar
valodas un
izglītības politiku. Līdz ar neatkarības zaudēšanu Latvijas un citu Baltijas valstu
izglītības attīstības ceļš
tika varmācīgi pārtraukts, uzspieţot citu pasaules redzējumu un
mainot sabiedrības vērtību...
Ineses Freibergas promocijas darbs pedagoģijas zinātnē pirmsskolas pedagoģijas
apakšnozarē „Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības
sekmēšanai
pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu
institūtā
Dr.habil.paed., profesores
Dainas Lieģenieces vadībā laika posmā no 2008. līdz
2013. gadam.
Promocijas darba mērķis ir izzināt literārā darba satura personiskās jēgas
ve
idošanās ģenēzi...
Ikvienam cilvēkam svarīga ir piederības sajūta noteiktai nācijai, kultūrai, valodai, teritorijai. Ir situācijas un apstākļi, kas veicina gan viena indivīda, gan veselas sabiedrības grupas identitātes svārstības un mainīgumu. Kas nosaka indivīda, viņa ģimenes, veselas dzimtas un teritoriālās kopienas piederības izjūtas maiņu un jaunus identitātes meklējumus?
Par nacionālās identitātes pamatu var kalpot arī kāda reģiona vai izloksnes valoda, kas var būt pakļauta dažādiem ģeolingvistiskajiem, demo...
Tēma „Rīga latviešu tēlotājā mākslā” ir šķietami vienkārša, taču līdz šim tai pievērsušies tikai nedaudzi. Tēmai „Rīga latviešu mākslinieku tēlojumā” 1936. gadā pievērsies Jānis Siliņš, 2004. gadā ainavu pētot šai tēmai pieskārusies Ruta Lapiņa savā darbā „Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā”. 1990. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā iesniegts Bakalaura darbs „Rīgas tēls 20. – 30. gadu latviešu glezniecībā”, ko sarakstījusi Dace Ozola. 2001. gadā par godu Rīgas 800 gadu jubilejai tika izdota ...
Latviešu literārās valodas izveides un attīstības izzināšanā valodnieki ņēmuši vērā vairākus avotus: 1) folkloru, kuras nozīmīgums atzīts vienprātīgi; 2) vācu mācītāju sarakstītos tekstus, kuru dalība literārās valodas izveidē tiek vērtēta gan pozitīvi, gan negatīvi (Rozenbergs 1987, 10). Valodniecībā pastāv uzskats, ka vācu mācītāju rakstītie teksti ir kļūdaini un vairāk vai mazāk kroplīgi. Tāpat valodas pētnieki atzīst, ka šos vecos tekstus svešādus dara nevis to valoda, bet gan rakstība (Endz...
Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāk...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
