(Latviski) Latviešu

Filter criteria

(Latviski) LatviešuX
Remove all filters
Atlasītie rezultāti: 316

	Nosaukums	Issue year All values 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
	Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi Dudare Lelde Latvijas Kultūras akadēmija Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18. gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau rakstīšanas brīdī ir paredzēta ...	2016
	Mēness simbolikas daudzveidība kora Kamēr… koncertciklā “Mēness dziesmas” Dzintare Ieva Latvijas Kultūras akadēmija Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmī...	2016
	Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums Balode Linda Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir „Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums”. Darba mērķis ir radīt kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, kas ir piemērots vidējā lasītāja vajadzībām un spējām, bet atbilstu oriģinālā teksta specifikai. Bakalaura darba praktiskās daļas ietvaros autore ir tulkojusi trīs esejas no Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji”, kuru autori ir c...	2016
	Glezniecības ekstensija kino - Džeimsa Beninga ianava Barinskis Arnolds Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamats...	2016
	Norvēģu televīzijas kanāla NRK dokumentālā seriāla „Glimt av Norge” („Mirkļi Norvēģijā”) tulkojums latviešu valodā Kalpiņa Līva Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir „Norvēģu televīzijas kanāla NRK dokumentālā seriāla „Glimt av Norge” („Mirkļi Norvēģijā”) tulkojums latviešu valodā”. Tas ir jaunrades darbs, kurā tulkotas 12 sērijas no dokumentālā seriāla pirmās sezonas, kas filmēta 2010. gadā. Seriāla oriģinālvaloda ir norvēģu, un tas tulkots uz latviešu valodu „pēc dzirdes”, izmantojot dokumentājās filmas skaņas celiņu un par palīglīdzekli ņemot pieejamos norvēģu valodas subtitrus. Izmantoti ir subtitri, nevis skripts, tādēļ, ka autor...	2016
	Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” stāstu tulkojums Alksne Sandra Latvijas Kultūras akadēmija Jaunrades darbu sastāda Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” trīs stāstu tulkojums un tā teorētiskais pamatojums, kas iekļauj autora biogrāfijas un daiļrades raksturojumu, izmantotos tulkošanas paņēmienu aprakstu, kā arī tulkošanas procesā radušos problēmu un to piedāvāto risinājumu analīzi. Bakalaura darbs iedalīts trīs nodaļās. Divas no tām sastāda teorētiskā daļa, bet trešo veido tulkojums latviešu valodā. Pirmā daļa ietver Juna Binga biogrāfijas un daiļrades raksturojumu. J. Bings bijis ievēro...	2016
	Modernisma mākslas rašanās apstākļi Latvijā. Modernisma definēšanas problēmas Krievkalna Ginta Latvijas Kultūras akadēmija Šodien pieejamā informācija par moderno un modernisma mākslu ir ārkārtīgi plaša, un šī tēma dažādos pētījumos ir analizēta dažādos aspektos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka modernisms ir ārkārtīgi ietilpīgs un sarežģīts jēdziens. Netrūkst pētījumu, kuri apraksta un skaidro dažādu modernisma mākslas virzienu būtību un atsevišķu mākslinieku veikumu. Arī Latvijā modernisma pētniecību aktualizējusi Dace Lamberga darbā “Klasiskais modernisms”, kurš arī šī darba tapšanā ir izmantots. Tomēr autores inte...	2016
	Sievietes Francijas politikā 20. gadsimtā Balmane Benita Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir „Sievietes Francijas politikā 20. gadsimtā”. Tēmas izvēles pamatā ir tās aktualitāte, jo, neskatoties uz progresu gadsimta garumā, jautājums par dzimumu līdztiesībām Francijas politikā joprojām ir aktuāls. Francijā sieviešu cīņa par dzimumu līdztiesībām aizsākās revolūcijas laikā, bet ievērojami panākumi tika gūti pēc II Pasaules kara līdz ar sieviešu balsstiesību iegūšanu. Pateicoties Francijas sieviešu cīņai par vienlīdzību un personisko brīvību visās dzīves jomās, t.sk...	2016
	Larsa Sobija Kristensena noveles „Duets” tulkojums Bauere Laimdota Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma tika izvēlēta, pamatojoties uz to, ka tiek uzskatīts, ka tieši tulkošana visefektīvāk nostiprina un papildina tulkotāja valodas prasmes gan dzimtajā valodā, gan tajā, no kuras tiek tulkots. Tulkošana sevī neietver tikai mehānisku vārdu pārnešanu no vienas valodas citā. Lai tulkojums būtu kvalitatīvs, tulkotājam ir jāorientējas gan kultūrā, no kuras nāk tulkojamais darbs, gan tajā, uz kuras valodu tas tiek tulkots. Visu augstāk minēto iemeslu dēļ bakalaura darba autore ir izv...	2016
	Jūrnieku folklora mūsdienās Grauziņa Lauma Latvijas Kultūras akadēmija Pirms kāda eksāmena ziemas sesijā nopirku loterijas biļeti, grasījos nokasīt sudraboto pārklājumu, lai noskaidrotu, vai esmu, ko laimējusi. To redzēja mans dzīvesbiedrs, atľēma manu biļeti un teica: „ ja nokasīsi, tad novilsi sev laimi eksāmenā.” Biju pamanījusi viľa māľticīgo uzvedību jau iepriekš. Viľš vienmēr, pārnākot no jūras, ir noaudzis ar bārdu un matiem, sakot, ka jūrā tos nedrīkst dzīt, nekad viľa komanda neiet jūrā pirmdienās. Braucot mašīnā, nedrīkst runāt par mašīnas tehniskām lietā...	2016

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.