Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
Studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautisko kultūras sakaru Latvija –
Francija apakšprogrammā bakalaura darba autore apguvusi franču valodu, kā arī guvusi
ieskatu dažādos tās pielietojuma veidos. Autori īpaši ieinteresējusi tulkošanas nodarbe,
kuras meistarīga pārvaldīšana saistīta ne tikai ar valodas zināšanām, bet arī ar kultūras
pētījumiem un risinājumu meklējumiem, tāpēc visatbilstošākais uzdevums savu spēju
apzināšanai un apliecināšanai studiju n...
Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
Krievu literatūras iestudējumi uz Latvijas teātru skatuvēm nav retums – katru sezonu skatītājiem tiek piedāvātas arvien jaunas izrādes. Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī, Indra Roga Latvijas Nacionālajā un Valmieras Drāmas teātrī, Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī daudzi citi režisori iestudē gan krievu klasiķus, gan seko līdzi mūsdienu dramaturģijai. Tomēr no kopējā piedāvājuma izceļas režisora Vladislava Nastavševa (1978) izrādes – viņa izrādēs formai, neparastiem inscenējuma l...
Dokumentālais kino. Ko mēs saprotam ar šiem vārdiem? Tam ir daudzas izpausmes, zem šī vārdu salikuma slēpjas plašs darbu spektrs. Dokumentālais kino var būt gan ieskats eksotiskā vidē un dzīvesveidā („Nannook of the North” (1922.)), gan kinematogrāfiska poēma par autora iekšējo pasauli vai kādu notikumu „Kyaanisqatsi”(1982.), „The Drifters” (1929.)). Dokumentālais kino kalpo arī kā propagandas rīks, kas ietekmē cilvēku prātus („Man with the movie camer” (1932), „Triumph of the Will”, (1936.)), k...
Latviešu 20. gadsimta sākuma īsprozas meistara Erika Ādamsona (1907-1946) noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937) ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Šis krājums ietver dažādu cilvēku portretus, tos visus vieno kāda rakstura, dzīves uztveres īpatnība, ko autors nodēvējis par "smalko kaiti". E. Ādamsona cilvēks "par dažādiem
sīkumiem viegli, ātri un bieži uztraucas, viņš cenšas harmonizēt savu personību, analizējot dažādas rakstura nepilnības un dīvainības jeb "smalkās kaites"; intelektuālisestē...
Svētki var būt viss, kas mums apkārt.Viss atkarīgs no tā, kāds ir
katra individuālais priekšstats par svētkiem un to nozīmi. Sabiedrībā ir
neiespējami dzīvot izbēgot svētkus. Jebkura kopābūšana jau sevī
iekļauj svētku saknes. Svētki dod iespēju identificēties un komunicēt
ar līdzcilvēkiem. Laiks svētkos paskrien vai velkās izrietot no
sabiedrības, kas sanākusi kopā. Māksliniekam ir svarīgi atrast savu
pašlaiku ar ko dalīties. Manuprāt, viens no nozīmīgākajiem
mākslinieka uzdevumiem ir dalīties a...
Darbā apskatītos māksliniekus vieno centieni gleznot un zīmēt ar ideju – ar saviem radošajiem darbiem izvēlētie mākslinieki cenšas sabiedrībai paust savu attieksmi un domas. Džemmas Skulmes, Imanta Lancmaņa, Vladislava Lakšes un Reiņa Virtmaņa radītajos darbos ir ietverts nepārprotams mākslinieku skatījums uz vēstures, politikas un sociālām norisēm, piemēram, šie mākslinieki savos darbos ir spēcīgi rādījuši revolūciju, kara postu un cilvēku traģiskos likteņus....
Bakalaura darba autorei, jau izstrādājot otro kursa darbu
2013./2014. studiju gada ietvaros par nevalstiskā teātra “Skatuve” kā jauno un topošo
mākslinieku platformu, notika saskaršanās ar teātra māju “Zirgu pasts”, kas ir viena no
platformām, atbildīgajām bāzes ēkām Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās
mākslas studentiem. Iepriekšējā pētnieciskā darba ietvaros tika veikta intervija ar teātra
zinātnieku, bijušo LKA rektoru profesoru Jāni Siliņu, kuras noslēgumā tika iegūta visa
n...
Radošā darba gala rezultāts ir laikmetīgās dejas izrāde ar nosuakumu "Kods". Izrādes balstu veido divas tēmas, kuru iedvesmas avots ir Haruki Murakami romāns “Hard-Boiled Wonderland and the End of the World”.||Dissociative identity disorder is interesting theme with vast possibilities for
creation of dance performances. While working on piece I have looked at main features
of this theme and it conforms my initial idea.
Considering available amount of literature, movies and other art pieces it is...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.