Ja domājam par 21. gadsimtu un atslēgvārdiem, kas ar to saistās, viens no pirmajiem prātā nāk “radošums” – radošā domāšana, ekonomika, radošās un kultūras industrijas, klasteri, kvartāli, pilsētas utt. Radošums tiek ņemts vērā kā spēcīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei un iekļauts politikas plānošanas dokumentos – gan Eiropas, gan atsevišķu valstu un pilsētu līmeņos.
Radošo pilsētu kustība aizsākās 1980os gados, kad tika radīta lielākā daļa nozīmīgo ideju, tolaik atslēgvārdi bija kultūra, māksla...
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20., 30. gados mainījās ne tikai situācija
valstī, bet arī cilvēku dzīvesveids. Pulcēšanās kafejnīcās un citās saviesīgās vietās kļuva par
iecienītu laika pavadīšanas veidu. Kafejnīcām bija savas tradīcijas, kultūra un publika. Lai
piesaistītu apmeklētāju uzmanību, kā arī būtu vienā līmenī ar Eiropas piedāvājumu, kafejnīcās
tika veidotas daţādas izklaidējošas programmas, rīkotas īpašas viesības, balles un cita veida
pasākumi. Publiskā izklaide un s...
Pasaulē aizvien vairāk pilsētās, tai skaitā arī Rīgā, aktualizējas radošo industriju un radošo kvartālu kustība. Par to liecina arī tas, ka aizvien vairāk pilsētas, piemēram, Amsterdama, Berlīne, Londona sevi pozicionē kā radošās pilsētas. Starptautiskā līmenī, aizvien biežāk tiek aktualizētas kultūras un radošo nozaru jautājumi, piemēram, kultūras un radošo industriju pārneses prosess, tā ietekme uz „nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labklājību, kā arī pil...
Bakalaura darbā pētīti ekonomiskās efektivitātes izpausme kultūras nozarē
Latvijā un Francijā. Notiekot globālām pārmaiņām, jauni mērķi un uzdevumi tiek
izvirzīti arī kultūras jomā. Mūsdienās viens no kultūras institūciju sekmīgas darbības
pamatuzdevumiem ir arī ekonomiskā efektivitāte. Kultūras sektora ekonomiskā
nozīme ir atkarīga no kultūras institūcijām izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem,
tātad kultūras institūciju mērķu atšķirība nosaka to ekonomiskās efektivitātes
atšķirību.
Bakalaura dar...
Bakalaura darba mērķis ir aplūkot Mārgaretu Tečeri kā fenomenālu politisko figūru, īpašu uzmanību veltot politiskajam un sociālajam diskursam.
Lai veiktu doto pētījumu, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1) sniegt ieskatu M. Tečeres politiskajā karjerā;
2) iepazīties ar kognitīvās lingvistikas teoriju;
3) iepazīties ar teorētiskajiem avotiem par retorikas jēdziena un definīcijas vēsturi;
4) pētīt metaforas un atkārtojuma lomu retorikā, īpašu uzmanību pievēršot politiskajai retorikai;
5) lasīt un anal...
21. gadsimts ar savu strauji mainīgo un informatīvi tehnoloģisko raksturu Latvijā tāpat kā visā pasaulē ir ienesis neatgriezeniskas pārmaiľas visā sabiedriskajā dzīvē, kas tiešā vai netiešā veidā ir skārušas ikvienu sabiedrības dalībnieku. Nemitīgā tehnoloģiju attīstība, kuras rezultātā informācijas apjoma pieaugums ir kļuvis neaptverams, veicina telpas robeţu zudumu, savukārt laiks ir kļuvis par materiālu vienību, kuras nekad nav gana. Globalizācijas un lokālās piederības apziľas attīstības ten...
Bakalaura darba nosaukums ir ”Sway”, un tā ir laikmetīgās dejas izrāde. Šī izrāde ir veidota kā diplomdarbs, padziļināti pētot un mēģinot rast atbildi uz jautājumu:
• Kā izpētīt vizuālās mākslas un laikmetīgās dejas mijiedarbību, vienlaicīgi atklājot vēl citu ideju krustošanos un attīstot savu māksliniecisko rokrakstu?
Mans nolūks ir izpētīt šo abu mediju – vizuālās mākslas un laikmetīgās dejas – mijiedarbību, kā arī paralēli aplūkot citu konceptu un ideju mijiedarbību, – tādu kā sapņi un realit...
Maģistra darba mērķis ir noteikt galvenās tendences krievu grāmatu izdošanā Latvijā pēc 1991. gada un raksturot krievu valodā izdotās daiļliteratūras repertuāru 20. gs. 90. gados. Pētījumā tiek noteikti daiļliteratūras repertuāra kvantitatīvie parametri un analizēta tā struktūra, kā arī noskaidroti speciālistu individuālie viedokļi.
Pētījuma filozofiskais pamats ir empīrisms. Kā nozares teorijas tiek izmantoti Roberta Darntona un Džona Fezera komunikācijas modeļi.
Izmantotās pētniecības metodes ...
Latvijā piedāvātā kultūras notikumu programma gan Rīgā, gan reģionos ir izteikti piesātināta un daudzveidīga. Latvijas iedzīvotājiem šajā piedāvājumā nav viegli orientēties un gala izvēli, ko apmeklēt vai neapmeklēt, - bieži nosaka medijos pieejamā informācija par notikumiem ar kultūras un mākslas saturu. Biedrības Culturelab veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika iegūtie dati liecina, ka 30% Latvijas ied...
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki (ZBDS) ir Latvijā (Imanta Kokara) iniciēti
kordziedāšanas svētki, kas tieši saistīti ar un analogi arī Latvijas Dziesmu svētku tradīcijai.
ZBDS pirmo reizi notika 1995. gadā Rīgā, pēc tam tie notikuši visās iesaistītajās dalībvalstīs
ar neregulāru laika intervālu. 2015.gadā tie atkal norisinājās Latvijā (25.-28.jūnijs), pulcējot
apmēram 8000 koristus no 8 valstīm, arī latviešu diasporas korus. ZBDS mērķis ir pulcēt kopā
Baltijas un Ziemeļvalstu amatierko...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
