Latvijas dokumentālā kino pirmsākumi meklējami kinožurnālos, kuri uz ekrāniem sāka parādīties kopš 1921. gada. un turpināja iznākt līdz 1933. gadam. Otrā pasaules kara laikā kino žurnālus sāk izmantot propogandas nolūkā. Gan vācu, gan krievu okupācija būtiski skāra dokumentālā kino nozīmi. Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā saglabājušies 1941. - 1944. uzņemti kinožurnāli ar nosaukumiem „Ārzemju nedēļa” („Auslands Woche”) un „Ostlandes nedēļa” ( „Ostlands Woche” ). Jau 1945. gada sākum...
Kino vēsturē un kritikā pastāv skaņas fenomena pētāmības problemātika. Filmas skaņa ir teorētiski mazāk analizēta nekā attēls. Ja ārzemju kino kritikā un teorijā par skaņu filosofiskā aspektā un kinomākslā informāciju ir iespējams atrast, tad Latvijā skaņas fenomens kino vidē tiek uzskatīts kā pašsaprotams, tajā pašā laikā tas ir zinātniski neizpētīts un teorētiski maz apzināts. Tēmas izvēli noteica interese par iespēju ar kino valodas dažādajiem tehniskajiem un mākslinieciskajiem paņēmieniem uz...
Līdz ar strauju jauno tehnoloģiju attīstību un pieaugošo globalizāciju, konkurētspējas
nodrošināšanā tradicionālo ražošanu arvien vairāk aizstāj pakalpojumi
un inovācijas, kur
būtiska loma ir radošumam un jaunrades spējām.
Eiropas Savienības (ES)
līmenī arvien
biežāk tiek runāts par radošajām industrijām
(
šeit un turpmāk
RI)
kā ekonomiskās un sociālās
inovācijas veicinātāju. Kultūras un radošajās nozarēs
daž
ādās valstīs nereti
tiek radīta
augstāka pievienotā vē...
Šī bakalaura darba tēma - „Britu režisora Džo Raita daiļrade kino un literatūras attiecību kontekstā” ir pieskaitāma pie kino nozares pētniecības tās teorētiski kritiskajā aspektā. Džo Raits (Joe Wright) ir viens no pēdējās desmitgades interesantākiem Lielbritānijas un pasaules mēroga režisoriem. Tēmas izvēli sekmēja pārliecība par to, ka šim režisoram piemīt izteikts radošais rokraksts, savdabīga filmu stilistika, kā arī viņa piederība pie mūsdienu komerciāla kino autoru individualitāšu loka ir...
Amerikāņu kino režisors Deivids Linčs (1946)
savu pirmo eksperimentālo īsfilmu
“
S
ix Men Getting Sick
”
(“Seši vīrieši kļūst slimi”)
radīja 1966. gadā,
m
āco
ties
tēlotājmākslu Pensilvānijā.
1977.
gadā viņš
pārcēlās uz Losandželosu, kur studēja
Amerikas filmu institūtā tēlotājmākslas maģistru. Iegūstot 10 000 dolāru
stipendiju
no
mācību iestādes
,
viņš uzsāka darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas
“Gumijgalva”
(1977). Nauda visai filmas
...
Šajā bakalaura darbā Preses reklāma franču un latviešu kultūrtelpā 19./20. gadsimta mijā tiek izsekots latviešu un franču kultūras atšķirīgajām un līdzīgajām iezīmēm, analiz
ējot 1900. gada preses reklāmas katras valsts nacionālajos un sabiedrībā populārajos laikrakstos Baltijas Vēstnesis un Le Figaro. Tas ir interesants periods vēsturē, ne tikai daudzo atklājumu un dzīvesveida revolucionārās maiņas dēļ gan Latvijā, gan Francijā, bet arī sabiedrības tendenču un interešu dažādošanās dēļ, kas ie...
Latvijā un pasaulē
darbojas
daudz un dažādas jauniešu organizācijas, kurās darbojas
jaunieši, kuri ir motivēti apgūt kaut ko jaunu, darboties kāda kopīga mērķa labā, ārpus skolas,
iesaistoties šajās organizācijās un attīstot savas prasmes. Jauniešu organizācijas ir kā papildus
skola
, kurā iesp
ējams attīstīt dažādas iemaņas. Viss
atkarīgs no tā, kāda t
ipa organizācija tā
ir. Jaunieši
darbojas un iemācās jaunas lietas,
organizācijā
jaunieši
apgūst tā
d
a
s
iemaņas kā
darboties komandā,...
Viktors Igo (1802
–
1885) ir viens no ievērojamākajiem 19.gadsimta
franču literatūras pārstāvjiem.
Rakstnieks un slavenākais franču romantisma
pārstāvis, kas dzīves laikā ir rakstījis lirisko poēziju, drāmu prozā un dzejā,
romānus
, kā arī
publicistikas darbus. Rakstnieka slavenākie darbi ir „Parīzes
Dievmātes katedrāle”, ar šī darba fragmentu latviešu sabiedrība tika iepazīstināta
jau 1914.gadā.
Slaveni un pazīstami skaitās arī darbi „Cilvēks, kas smej...
Darba temats
„Sociālo tīklu analīzes izmantošanas iespējas kultūras ietekmes
pētniecībā. Programmas
„
Rīga 2014
”
piemērs”
atsaucas uz bakalaura pētījuma
pamatproblēmu, kas ir kultūras ietekmes novērtēšanas nepieciešamības aktualizēšanās.
Jautājums par kultūras ietekmi ir
arvien
aktuāls, īpaši šobrīd, kad sabiedrībā tiek prasīti
argumenti par katru publiskā finansējuma piešķi
ršanu. Kultūras nozare nemitīgi pakļauta
diskusijām, vai kultūrai pieš...
Teātra pētniecībai ir sava īpaša specifika. Pretēji kino, šajā pētniecības nozarē
pētāmais objekts
–
izrāde
–
daudzos gadījumos jau ir kā neeksistējošs fenomens. Par to ir
saglabājušās pāris liecī
bas, cilvēku atmiľas, recenzijas un labākajā gadījumā izrādes video
ieraksts, taču to pilnvērtīgi izbaudīt vairs nav iespējams. Izrādes rekonstrukcija kā pētniecības
metode palīdz iegūt pilnvērtīgāku šī mākslas darba redzējumu. To veido izrādes katra sīkāk
ā
sastāvdaļa, piemēram, horeo...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.