(Latviski) Latvijas Kultūras akadēmija

Filter criteria
Nosaukums Issue year
  • Laikmetīgā dejas izrāde „ROUTE 9”
  • Putniņa Alise
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Alises Putniľas laikmetīgās dejas izrāde „Route 9”1, kas tiks izrādīta 2015. gada 11. jūnijā Ģertrūdes ielas teātrī, ir tapusi kā bakalaura darbs Latvijas Kultūras akadēmijā. Izrādes centrā ir autores pētījums par sevis meklējumiem dažādās garīgajās praksēs, pievēršot uzmanību tipiskākajām reakcijām un visbiežāk sastopamajām emocijām.||While creating the contemporary dance performance“Route 9” choreographer concluded that the theme of the work has to be absolutely clear, precise,and comprehensiv...
2015
  • Laikmetīgās dejas izrāde PAR VIŅU
  • Putniņš Jānis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • The practical result of this bachelor thesis is a contemporary dance performance- „about them”. With this performance iĶd like to invite the spectator to evaluate – what exactly is „women”? Is there any way to formulate or find some universal parameters which features them. Discounting political and cultural considerations, what makes this task even more difficult is the fact that social gender is not always directly connected to biological one. Does a biologically ranked female body makes them ...
2015
  • Laikmetīgās dejas izrādes SIMTS VIENTULĪBAS
  • Pūce Rūta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijas Kultūras akadēmijas Akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas “Mākslas” Laikmetīgās dejas horeogrāfijas apakšprogrammas 4. kursa studentes Rūtas Pūces bakalaura darbs ir laikmetīgās dejas izrāde “Simts vientulības”, kas tiks rādīta 2015. gada 12. jūnijā plkst. 21:00 Zirgu Pasta Karamazovu zālē. Laikmetīgās dejas izrādes “Simts vientulības” nosaukums ir gan kā daļa no Gabriela Garsijas Markesa romāna “Simts vientulības gadu” nosaukuma, gan arī norāde uz tēmu vientulība, kur s...
2015
2015
  • Mākslīgās valodas Solresol pielietojums tulkošanai krāsās
  • Roze Aiva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Valodas galvenā funkcija ir saziņa – informācijas un domu apmaiņa, tāpēc valodas lietojumu nereti iekļauj pie svarīgākajām cilvēku funkcijām. Pasaulē runā vairāk nekā 7000 valodās. Cilvēka intelektuālās spējas neatļauj aptvert un izzināt visas šīs valodas, tādēļ rodas valodas barjeras, cilvēkiem kontaktējoties vienam ar otru, ne tikai daţādos pasaules reģionos, bet pat atrodoties vienā pilsētā. Lai pārvarētu šīs barjeras, sākot ar 13. gadsimtu ir meklētas iespējas radīt vienu kopīgu sazināšanas ...
2015
  • Britu karaliskās ģimenes nozīmīgāko notikumu atspoguļojums britu presē pēdējās trīs desmitgadēs
  • Stalaža Marta Nikola
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs „Britu karaliskās ģimenes nozīmīgāko notikumu atspoguļojums britu presē pēdējās trīs desmitgadēs” atspoguļo viedokļu dažādību britu presē attiecībā pret britu karaliskās ģimenes locekļiem un Lielbritānijā esošo monarhu. Bakalaura darba mērķis ir analizēt un salīdzināt viedokļus britu drukātajā un tiešsaistes presē par Lielbritānijas karalieni Elizabeti II, mūžībā aizgājušo princesi Diānu, princi Čārlzu un Kamillu Pārkeri Boulzu, princi Viljamu un Ketrīnu Midltoni, kā arī pašiem j...
2015
  • Simboli Valjadolidas Angļu kolēģijas mocekļu portretos: to izcelsme un attīstība
  • Salmiņa Jūlija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs, kas veltīts Valjadolidas Angļu kolēģijas mocekļu portretos izmantoto simbolu izcelsmes un attīstības atklāšanai, ir loģisks turpinājums 3. kursā izstrādātajam darbam, kurā tika pētīta šo simbolu nozīme attiecīgajos portretos. Lai sasniegtu kursa darbā izvirzīto mērķi un analizētu simbolu lietojumu mocekļu portretos, kas atrodami Valjadolidas Angļu kolēģijā, katoļu seminārā Spānijā, kas sagatavoja angļu priesterus misijas darbam tēvzemē, tika rūpīgi izpētītas Spānijas un Anglijas...
2015
  • Latvijas radošo pilsētu attīstības tendences un problemātika
  • Sarguna Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ja domājam par 21. gadsimtu un atslēgvārdiem, kas ar to saistās, viens no pirmajiem prātā nāk “radošums” – radošā domāšana, ekonomika, radošās un kultūras industrijas, klasteri, kvartāli, pilsētas utt. Radošums tiek ņemts vērā kā spēcīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei un iekļauts politikas plānošanas dokumentos – gan Eiropas, gan atsevišķu valstu un pilsētu līmeņos. Radošo pilsētu kustība aizsākās 1980os gados, kad tika radīta lielākā daļa nozīmīgo ideju, tolaik atslēgvārdi bija kultūra, māksla...
2015
  • Publiskās izklaides formas kafejnīcās 20. gadsimta 20. — 30. gadu periodikas atspoguļojums
  • Skudra Sintija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20., 30. gados mainījās ne tikai situācija valstī, bet arī cilvēku dzīvesveids. Pulcēšanās kafejnīcās un citās saviesīgās vietās kļuva par iecienītu laika pavadīšanas veidu. Kafejnīcām bija savas tradīcijas, kultūra un publika. Lai piesaistītu apmeklētāju uzmanību, kā arī būtu vienā līmenī ar Eiropas piedāvājumu, kafejnīcās tika veidotas daţādas izklaidējošas programmas, rīkotas īpašas viesības, balles un cita veida pasākumi. Publiskā izklaide un s...
2015
  • Rīgas radošo kvartālu nozīme sabiedrības integrācijas kontekstā
  • Sproste Dace
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pasaulē aizvien vairāk pilsētās, tai skaitā arī Rīgā, aktualizējas radošo industriju un radošo kvartālu kustība. Par to liecina arī tas, ka aizvien vairāk pilsētas, piemēram, Amsterdama, Berlīne, Londona sevi pozicionē kā radošās pilsētas. Starptautiskā līmenī, aizvien biežāk tiek aktualizētas kultūras un radošo nozaru jautājumi, piemēram, kultūras un radošo industriju pārneses prosess, tā ietekme uz „nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labklājību, kā arī pil...
2015

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

loading_gif