(Latviski) Latvijas Kultūras akadēmija

Filter criteria

(Latviski) Latvijas Kultūras akadēmijaX
Remove all filters
Atlasītie rezultāti: 261

	Nosaukums	Issue year All values 2012 2013 2014 2015 2016
	V.Majakovska lugas “Blakts” iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī Auškāps Dāvis Latvijas Kultūras akadēmija Vladimirs Majakovskis ar savu poētiski kāpināto, lirikas un ironijas piesātināto dzeju un dramaturģiju šokēja un izaicināja lasītājus un skatītājus pirms gandrīz simts gadiem. Viņa dzejas un lugu tematika nav mazāk šokējoša un izaicinoša arī šodien. Bagātie un nabagie, personība un vara, mīlestība un ideoloģija, indivīds un sabiedrība – visi šie pretstati un problemātika, kas ar tiem saistīta, ir tik pat sāpīga un aktuāla šodien. “Blakts” ir viena no V.Majakovska trim lugām. Tā Latvijas teātros ...	2014
	Margaritas Dirasas lugas India Song tulkojums un ar to saistītie jautājumi Ulme Madara Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir Margaritas Dirasas (Marguerite Duras) lugas India Song tulkojums. Tulkojuma avota valoda ir franču un mērķa valoda – latviešu. Margarita Dirasa, īstajā vārdā Margarita Žermēna Marija Donadjē (Marguerite Germaine Marie Donnadieu) ir franču rakstniece (1914-1996), kas dzimusi Indoķīnā (tagadējās Vjetnamas teritorijā), un kuras darbi tulkoti vairāk kā 35 valodās visā pasaulē.1 Līdz šim latviešu valodā ir uzvestas tādas lugas kā „Slepenās bildes” režisora Alvja Hermaņa iestud...	2014
	Īsmetrāžas spēlfilma ”Augstāk par zemi” Ābele Jānis Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darbs balstīts uz teorētisku pētījumu kino teorijas un vēstures jomā un praksi, kas saistīts ar kino režijas, kino stilistikas, semantikas un tehniskās metodoloģijas apguvi. Darba galvenā sastāvdaļa ir īsmetrāžas spēlfilmas „Augstāk par Zemi”, (29 min) tapšana, kas ietver sevī praktisko un teorētisko posmu. Spēlfilmas, kas klasificējas kā īsfilma, uzņemšana koncentrēti parāda studiju un jaunrades procesa rezultātu, kas ietver - scenārija izveidi, sagatavošanās un izpētes darbu pirms sce...	2014
	Gangstera tēls Žana Pjēra Melvila filmās Vainiņa Laima Latvijas Kultūras akadēmija Gangsterfilmu žanrs ierindojas starp populārākajiem un iecienītākajiem žanriem jau kopš kino rašanās sākuma, kas turpinājis attīstīties un nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Būtisks elements, kas virza šī žanra attīstību un popularitāti ir galvenais varonis, jebkurus likumus pārkāpjošais gangstera tēls. Tas ir tāds kino ļaundaris, kas skaidri apvērš sabiedrībā pastāvošo kārtību, pieņemtās vērtības un normas. Sabiedrība vienmēr tīksminās par zagļu izdomu un uzdrīkstēšanos, lai arī apzin...	2014
	Latvijas modes dizaina, kā radošās industrijas, stratēģiskās vadības iespējas Bumbiere Kristiāna Latvijas Kultūras akadēmija Modes dizaina industrija pasaulē pastāv jau visai ilgu laiku, taču tieši pēdējās desmitgadēs, kad aktualizējies radošo industriju jēdziena lietojums, tā, iekļaujoties šo industriju sastāvā, guvusi vēl ievērojamāku nozīmi. Lai pierādītu tās būtisko potenciālu un atbalsta nepieciešamību, dažādās valstīs veikta modes dizaina industrijas padziļināta izpēte un tādējādi pamatota augstā pievienotā vērtība un ekonomiskais devums, ko tā spēj sniegt.1 Latvijā līdzīgi, kā citās valstīs, modes dizains iekļa...	2014
	Latvijas mākslas galeriju nozīmība mākslinieka karjerā Vilāne Anna Latvijas Kultūras akadēmija Mākslas galerijas, atšķirībā no to vēsturiskās funkcijas, šobrīd vairs nav vienīgās institūcijas, kas padara mākslu pieejamu auditorijai, turklāt digitālais laikmets nodrošina tās pieejamību arī virtuālā vidē, savukārt, māksliniekiem - pašiem veicināt savu darbu pārdošanu, samazinot nepieciešamību pēc starpnieka starp mākslinieku un pircēju. Mākslas tirgus Latvijā ir salīdzinoši jauna parādība un arī tajā pastāvošo mākslas galeriju skaits ir neliels. Ņemot vērā to, ka šīs galerijas nevarētu eksi...	2014
	Personība un laikmets Arnolda Burova animācijas filmās Vaivode Dagnija Latvijas Kultūras akadēmija Mākslinieka radošās personības veidošanās, izaugsme un individualitāte, lielā mērā ir atkarīga no laikmeta, kurā viņš ir dzīvojis, kas iezīmē radošās darbības autorību. Radītais mākslas darbs ir pieredzētā laika ietekmes atspoguļojums. Tādejādi mākslas darba autors ir primārais radošais avots, veidojot individuālu darba stilistiku, kas ir unikāla un neatkārtojama. Arnolda Burova ( 1915 - 2006) neparastais kino mākslas rokraksts veido mākslas pasauli, kas nav atdalāma no viņa personiskās dzīves p...	2014
	Uztveres dinamika sociālo tīklu vidē: no rakstītā vārda līdz ikonai Butručuka Inga Latvijas Kultūras akadēmija Modernā sabiedrība ir pastāvīgā tehnoloģiju mediētā saziņas procesā, kurā visi lietotāji ir vienoti apjomīgā kontaktu tīklā. Arvien vairāk cilvēku ir pieslēgti šim tīklam teju nepārtraukti. Interneta pieslēgums rada komforta sajūtu, tas nodrošina viedtālruņu lietotājus ar iespēju būt sasniedzamiem, ar izklaidi un informāciju. Sociālo tīklu profili ir mūsdienu virtuālā vizītkarte. Sociālais tīkls ir kļuvis par nepieciešamību, par izklaides industrijas neatņemamu sastāvdaļu. Tā ir jauna vide, jaun...	2014
	Marsela Emē lugas “Minotaurs” tulkojums un darbā ietvertās franču kultūras īpatnības Vecvagare Katrīne Latvijas Kultūras akadēmija Starpvalodu tulkošana ir māksla interpretēt, māksla pārzināt kā dzimto, tā svešvalodu, veidot loģisku un saprotamu vēstījumu, kā arī pārzināt un spēt pielīdzināt valodas līdzekļus un nacionālās kultūras semantiku nereti pilnīgi atšķirīgam kontekstam. Lai gan tulkojumu veikšanas prakse datējama ar laiku pirms mūsu ēras un tādu domātāju kā filozofa un literāta Cicerona un romiešu dzejnieka Horācija darbiem, tā vēl aizvien uzskatāma par nebeidzamā attīstībā pastāvošu va...	2014
	Dailes teātrascenogrāfisko ideju evolūcija starpkaru periodā (1920-1934) Dzene Eihvalde Rūta Latvijas Kultūras akadēmija Nozīmīgākais pagrieziens 20.gs. režijā ir pāreja no „iekšējās režijas”1 uz inscenējošo režiju. „Iekšējās režijas” galvenā iezīme ir ar aktiermākslu perfekti izstrādāti, un atklāti dramatiskā varoņa pārdzīvojumi orientējoties uz psiholoģiju, attiecībām, īpašu nozīmi nepiešķirot skatuviskās telpas iespējām, bet to uztverot vien kā ilustrāciju. Savukārt inscenējošā režija tiecas sabalansēti, atkarībā no izrādes mērķa izmantot visus skatuviskos izteiksmes līdzekļus, radot jaunu pasauli, mākslas īste...	2014

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.