Darba temats
„Sociālo tīklu analīzes izmantošanas iespējas kultūras ietekmes
pētniecībā. Programmas
„
Rīga 2014
”
piemērs”
atsaucas uz bakalaura pētījuma
pamatproblēmu, kas ir kultūras ietekmes novērtēšanas nepieciešamības aktualizēšanās.
Jautājums par kultūras ietekmi ir
arvien
aktuāls, īpaši šobrīd, kad sabiedrībā tiek prasīti
argumenti par katru publiskā finansējuma piešķi
ršanu. Kultūras nozare nemitīgi pakļauta
diskusijām, vai kultūrai pieš...
Teātra pētniecībai ir sava īpaša specifika. Pretēji kino, šajā pētniecības nozarē
pētāmais objekts
–
izrāde
–
daudzos gadījumos jau ir kā neeksistējošs fenomens. Par to ir
saglabājušās pāris liecī
bas, cilvēku atmiľas, recenzijas un labākajā gadījumā izrādes video
ieraksts, taču to pilnvērtīgi izbaudīt vairs nav iespējams. Izrādes rekonstrukcija kā pētniecības
metode palīdz iegūt pilnvērtīgāku šī mākslas darba redzējumu. To veido izrādes katra sīkāk
ā
sastāvdaļa, piemēram, horeo...
Bakalaura darba tēma
–
„Ūdens motīvs un tā
transformācija Jāņa Poruka daiļradē”.
Ūdens ir viens no četriem dabas pamatelementiem līdzās ugunij, zemei un gaisam. Kā
ķīmisks elements tas sastopams lielākajā daļā organisku vielu un var izpausties gan šķidrā, gan
cietā, gan tvaika veidā. Plašo izpausm
ju un asociativitātes dēļ ūdens motīvs bieži izmantots arī
latviešu literatūrā, kur tas var ne tikai eksistēt paralēli citiem motīviem savā pamatnozīmē, bet
arī būt nozīmīgs dažādu apstākļu radīša...
Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir pārvietojušies labākas dzīves meklējumos
un arī mūsdienās
mūsu
dzīvesveidu lielā mērā nosaka apkārtējā vide un dzīves
apstākļi. Arvien biežāk
mēs
nonākam situācijās, kad jāizvēlas starp dzīvi s
avā
dzimtajā zemē vai emigrācijā jeb mītnes zemē
,
kurp esam devušies
labākas dzīves
meklējumos
vai apstākļu spiesti
. Viens no
galamērķiem vairākiem miljoniem
emigrantu no dažādām valstīm un kultūrām jau
daudzus gadus
ir Vācij...
Studējot franču kultūru, valodu un Francijas vēsturi, darba autore saskārās ar faktu, ka
dažādu kultūrvēsturisko iemeslu dēļ pastāv atšķirības starp kultūru un valodu Francijas
ziemeļdaļā un dienviddaļā. Darba autore jau iepriekšējos kursa darbos pievērsās
Francijas
vēstures izpētei, sākot no Jūlija Cēzara iekarojumiem Gallijas jeb tagadējās Francijas teritorijā
līdz pat 17.gs., kad franču kultūra Eiropā spēlēja vadošo lomu. Līdz šim autore vislielāko
uzsvaru...
21. gadsimta sākums ir laiks, kad mēs runājam
par savas identitātes izprašanu šajā
mainīgajā laikā un telpā, saprast kādai sociālai grupai cilvēks jūtas piederīgs un kas ir viņš
pats.
Jaunais gadsimts ir ienesis
tehnoloģijas mūsu vidē,
kā viens no svarīgākajiem
tehnoloģiskajiem atklājumiem, bez kura nespējam iedomāties savu dzīvi ir internets un tā
iespējas.
Jaunais virtuālais gadsimts rada problēmas īsti uztvert
savu identit
āti un
p
usaudžiem identitātes, sevis mek...
Bakalaura darba tēma ir „Jāņa Poruka dzejas izmantojums latviešu mūzikā”.
Šis
darbs sniedz
ieskatu
Jāņa Poruka dzejas izmantojumā
latviešu komponistu daiļradē, kā
iepriekš padziļināti nepētītu problēmu izvirzot jautājumu, kādēļ Jāņa Poruka dzeja ir plaši
izmantota gan autora dzīves laikā 19. gs. beigās/ 20.gs. sākumā, 20. gadsimta
beigās,
gan
arī mūsdienās.
Bakalaura darba autore
iz
virza pētniecisko jautājumu: kādēļ Jāņa Poruka
dzeja plaši komponēta dziesmā. Darba ietva...
Jaunrades darbs Dāņu rakstnieces Helles Helles grāmatas "Eksempel på liv" tulkojums un ar to saistītie jautājumi ietver sevī šī daiļdarba tulkojumu, aprakstu par autori un viņas daiļradi, kā arī tulkojuma teorētisko pamatojumu. 20. gadsimta otrajā pusē Dānijā literatūras procesā parādās minimālisma virziena vēsmas un iezīmes no tādām valstīm kā, piemēram, Amerika un Francija. Amerikā šajā laikā notiek īso stāstu atdzimšana Reimonda Kārvera ( Carver ) daiļradē. Helles gadījumā īsproza nozīmē ikdi...
Andrē
Lepeckis ir viens n
o
vadošajiem dejas un performances
teorētiķiem Eiropā, kurš
aplūko
izrādi
kā politiski aktīvu darbību poststrukturālisma, antropoloģijas un postkoloniālisma
kontekstā
. Viņš pēta un raksta par
performances mākslu
, deju un vizuālo mākslu, eksperimentālo
un k
ritisko deju, kā arī filozofiju. Savās esejās viņš aplūko tādu aktuālo horeogrāfu darbus kā
Vera Mantero,
Ksavjē Leruā (Xavier Le Roy), Žeroms Bels (
Jerome Bel), kuri pēdējo gadu laikā
aktīvi veido Eiropas ...
Izrādes iestudēšanas princips, kad tai par pamatu netiek ľemts iepriekš uzrakstīts
dramatisks darbs, bet izrādes teksta materiāls un struktūra tiek radīta un attīstīta
mēģinājumu procesā, ir salīdzinoši jauns fenomens pasaules teātra vēstures kontekstā.
Lī
dzību ir iespējams saskatīt ar XVI gadsimta masku komēdiju jeb
delartisko komēdiju
,
kuras scenārijos (sogetto) bija rakstīts tikai komēdijas siţets: tika aprakstīts darbības gaita,
tēlu uznākšanas kārtība, monolog...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
