|
Nosaukums
|
Issue year
|
|
- Pjēra Kurtiona interviju ar Anrī Matīsu tulkojums, mākslas terminoloģijas atveide un citas ar tulkošanu saistītas problēmas
- Pole Anete
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Anrī Matiss (Henri Matisse) ir viens no māksliniekiem, kas, meklējot savu individuālo pieeju mākslai un atsakoties no realitātes tiešas atdarināšanas, padarīja 20. gs. sākuma mākslu dinamisku un aizsāka tajā krasas pārmaiņas. Viņa ieguldījums palīdzēja pavērst mākslu prom no tradīcijām un ir bagātinājis mākslas ainu līdz pat mūsdienām. Šī jaunrades darba tulkojumam izvēlētas intervijas ar gleznotāju A. Matisu, jo darba autore jau 3. kursā savu kursa darbu rakstījusi par A. Matisu un viņa nozīmi ...
|
2014 |
|
- Videospēļu naratīva struktūras analīze
- Plinta Nadīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pēc Vladimira Propa (1895 – 1970) radītās naratīva struktūras analīzes metodes izmantošanas kursa darba „Kristofera Nolana Betmena triloģijas naratīva analīze‖ izstrādē, saglabāju interesi par V. Propa metodi un iespējām to izmantot ne tikai kino jomas pētniecībā. Īpaši aktuāla šķita šīs pētniecības metodes pielietošana videospēļu naratīva analīzē, saskatot būtiskas atšķirības starp iepriekš veikto filmu izpēti. Iemesls, kāpēc izvēlēta tieši „Pasakas morfoloģijas‖ analīzes metode ir nenoliedzamā...
|
2014 |
|
- Esejas žanra specifika Mišela de Montēņa un Zentas Mauriņas daiļradē
- Popoka Olga
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Eseja ir populārs un bieži sastopams žanrs mūsdienās. Tā ir klātesoša gandrīz visās dzīves jomās – politikā, zinātnē, izglītībā u.c. Tā ir unikāls literārs žanrs, kurš vienlaikus prasa no autora teorētiskas un literatūrzinātniskas zināšanas, bet pieļauj arī zināmu domas brīvību un individuālu tēmas interpretāciju. Eseja ir plašs žanrs, kura izpausmes viedi ir dažādi – literārā eseja, kura uzsver autora personīgo viedokli vai eseja kā pārbaudes darbs studiju ietvaros, kuras mērķis ir pārbaudīt st...
|
2014 |
|
- Eižena Jonesko lugu „Plikgalvainā dziedātāja” un „Stunda” tulkošana un ar to saistītie jautājumi
- Purava Sabīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Autores izvēlētā darba tēma ir „Eižena Jonesko lugu „Plikgalvainā dziedātāja” un
„Stunda” tulkošana un ar to saistītie jautājumi”. Abas lugas tapušas 1950. gadā un ir
dramaturga pirmie darbi. „Plikgalvainā dziedātāja” pirmo reizi iestudēta Parīzē 1950. gadā,
bet „Stunda” 1951. gadā. Kopš 1957. gada abas lugas bez pārtraukuma tiek izrādītas Parīzes
Théâtre de la Huchette līdz pat mūsdienām.
Abas lugas pieder absurda drāmas žanram, kas izveidojas avangarda kustības laikā. Par
absurda teātri tiek d...
|
2014 |
|
- Sociālās kustības internetā: haktīvisms
- Puikevica Ita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Politika ir ieņēmusi nozīmīgu lomu mūsdienu cilvēkam, no kuras ir atkarīgi dažādi fenomeni un procesi sabiedrībā. Daudz kas mainījās cilvēku uzskatos un dzīvesveidā pēc 2008. gada finansiālās krīzes visā pasaulē. Tā rezultātā ir redzams, ka, pirmkārt, cilvēki grib iesaistīties procesos un lēmumu pieņemšanā, un, otrkārt, pati politika ir ieinteresēta klausīties tautā, kas ir demokrātijas prakse.
Vēsturiski sociālās kustības ir zināmas kā tās, kas apvieno cilvēkus ar līdzīgām vērtību sistēmām, kop...
|
2014 |
|
- Improvizācijas teātris Latvijā
- Rosicka Mairita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Improvizācijas teātris Latvijā zināms kopš 1995. gadu, bet pirmās trupas izveidojās sākot ar 1997. gadu. Šobrīd Rīgā pastāv Rīgas Improvizācijas teātris, Karaliskais improvizācijas teātris, Improvīns, Hamlets, Improzoo, Improvide, 5 uz perona, Slepenie, kā arī citur Latvijā pastāv Jelgavas studentu teātra improvizatori Jelgavā, Tinte Madonā u.c. Sākot arī ar 1997. gadu sāka veidoties Teātra sporta kustība kā interešu izglītība dažādās Latvijas skolās. Improvizācijas teātra izrādes ir notikušas t...
|
2014 |
|
- Rīgas rūpniecības un amatniecības jubilejas izstāde 1901. gads. No koncepcijas līdz realizācijai.
- Rutka Ilze
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šo tēmu izvēlējos, tāpēc, ka jubilejas izstāde bija nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums, kas atstājis savu liecību Rīgas vēsturē. Interese par šo izstādi izveidojās, jo tajā spēcīgi un visaptveroši izpaužas jūgendstils, kā arī tas, cik ļoti iespaidīga bija izstāde kopumā. Studiju laikā esmu pētījusi jūgendstilu Francijā, jau ar domu, ka varētu bakalaura darbā turpināt šo tēmu, taču šoreiz par Latvijas teritoriju. Manuprāt, bakalaura darba tēma ir aktuāla arī šobrīd, jo izstāde ir neapšaubāmi vērt...
|
2014 |
|
- Muzeju vērtību pieejamība neredzīgajiem un vājredzīgajiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
- Saldābola Sintija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pētnieciskā problēma: attiecas uz Latvijas lielākā mākslas muzeja (turpmāk tekstā LNMM) pieejamības aspektiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ar vārdu „pieejamība” tiek apzināta ne tikai nokļūšana uz muzeju vai iekļūšana muzejā, kaut šis aspekts arī nav mazsvarīgs, bet arī tas, cik muzeju vērtības vispār ir iespējams apzināt. Kā LNMM risina šo problēmu, kādus pasākumus organizē, lai muzeju vidē integrētu neredzīgos un vājredzīgos? Analizējot citu valstu pieredzi, noskaidrot, vai LNMM ir ierīko...
|
2014 |
|
- Videomākslas eksponēšana pilsētvidē: patēriņš un pieprasījums
- Savicka Madara
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Videomāksla pilsētvidē, kā bakalaura darba tēma ir izvēlēta, jo ir pieejams ļoti maz
teorētiskās literatūras par pašreizējo situāciju videomākslas jomā. Izteikti maz informācijas ir
par videomākslas patēriņu un pieprasījumu Latvijā, tomēr bakalaura darba ietvaros, lai
sašaurinātu pētniecības loku, tiek izvēlēts apskatīt auditorijas videomākslas patērēšanu un
pieprasījumu Rīgas pilsētvidē. Ir pieejama teorētiskā literatūra par videomākslas attīstību
Latvijā, kā arī veikti daži pētījumi šajā tēmā,...
|
2014 |
|
- Skatītāja loma laikmetīgajā teātrī
- Seņkova Zanda
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Viens no galvenajiem skatuves mākslas darbu komponentiem ir skatītājs. Mākslinieki,
radot savus darbus, vēlas, lai kāds tos redzētu, izjustu un pieredzētu, – teātris vienmēr ir publisks
notikums. Laikmetīgajā teātrī vērojami dažādi eksperimenti ─ ir izrādes bez aktieriem, bez teksta,
bez scenogrāfijas, bez režisora, bez mūzikas, bet skatītājs vienmēr ir viens no skatuves mākslas
būtiskajiem elementiem, lai arī tiek mainīts tā novietojums, variēts skaits (ir izrādes tikai vienam
skatītājam) u.c. ...
|
2014 |
