Pētījums “Projekta “Latvijas skolas soma” ieviešana izglītības iestādēs” veikts pēc
Kultūras ministrijas pasūtījuma 1
. Pētījuma mērķis ir noskaidrot kultūras pakalpojumu
pieejamību Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem, balstoties uz ministrijas ar 2015.gada
13.oktobra rīkojumu Nr.5.1.-1-227 “Par projekta “Kultūras skolas soma” darba grupas
izveidošanu” izveidotās starpinstitucionālās darba grupas izvirzītajiem uzdevumiem, lai
izstrādātu projekta “Latvijas skolas soma” konceptu un saga...
Studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautisko kultūras sakaru Latvija –
Francija apakšprogrammā bakalaura darba autore apguvusi franču valodu, kā arī guvusi
ieskatu dažādos tās pielietojuma veidos. Autori īpaši ieinteresējusi tulkošanas nodarbe,
kuras meistarīga pārvaldīšana saistīta ne tikai ar valodas zināšanām, bet arī ar kultūras
pētījumiem un risinājumu meklējumiem, tāpēc visatbilstošākais uzdevums savu spēju
apzināšanai un apliecināšanai studiju n...
Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
Bakalaura darba tēma ir „Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums”. Darba mērķis ir radīt kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, kas ir piemērots vidējā lasītāja vajadzībām un spējām, bet atbilstu oriģinālā teksta specifikai. Bakalaura darba praktiskās daļas ietvaros autore ir tulkojusi trīs esejas no Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji”, kuru autori ir c...
Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamats...
Bakalaura darba mērķis ir atklāt un raksturot specifisko un savdabīgo Ingas Ābeles romānu „Uguns nemodina”, „Paisums” un „Klūgu mūks” vēstījumā.
Darba aktualitāte skaidrojuma ar to, ka Inga Ābele šobrīd ir viena no pamanāmākajām personībām latviešu literatūrā. I. Ābele, kas pēc izglītības ir dramaturģe, veiksmīgi sevi pieteikusi visos literatūras žanros – dzejā, prozā un dramaturģijā – un par šiem darbiem vairākkārt saņēmusi ne tikai atzinīgus vārdus, bet arī prestižas literatūras balvas. Bakala...
Gija de Mopasāna (Guy de Maupassant) stāsti un romāni aizrāvuši lasītājus visā pasaulē jau kopš to radīšanas 19. gadsimta beigās. Arī latviešu valodā autors ir plaši tulkots un viņa darbi iemīļoti. Vispazīstamākais no Mopasāna romāniem visā pasaulē ir „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885). Būdama Mopasāna talanta cienītāja, savu personīgo interešu vadīta jau savā iepriekšējā kursa darbā esmu pētījusi šī romāna interpretācijas kino un teātrī.
Izvēršot šo tēmu plašāk, bakalaura darbā tiks pētītas arī citu Gij...
Cilvēka attiecības ar telpu ir neizbēgamas. Kaut arī iespējams to ikdienā neapzināties, taču ir neiespējami tajā neatrasties. Emocionālā, simboliskā, sociālā, iztēles, kā arī ģeogrāfiskā telpa ir nozīmīga cilvēkam gandrīz visās darbības sfērās. Telpas jēdziens savās daudzajās nozīmēs nav svešs arī māksliniekiem un kuratoriem, jo ir pateicīgs izejas punkts darbu koncepciju veidošanā. Viens no spilgtākajiem nesenajiem piemēriem ir 2014. gadā notikušais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit „U...
Ekonomiskā krīze, digitalizācija, pārmaiņas sabiedrībā, tostarp pieprasījumā, vēlme pēc piederības un kultūras vērtībām. Tie ir tikai daži no iemesliem, kas kultūras un radošās industrijas paceļ attīstības plānošanas un ekonomikas dienaskārtības pirmajās rindās. Šis atšķirīgais uzņēmējdarbības lauciņš ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, pilsētu, valstu un kopējā Eiropas Savienības attīstībā — konkurētspējas, nodarbinātības, labklājības, inovāciju, tūrisma veicināšanā. Ekonomikas pārmaiņu...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
