Mūsdienu lingvistikā zinātnes valodai tiek pievērsta liela uzmanība. Pētījumi notiek visdažādākajos līmeņos – leksikas, sintakses, teksta, stila, komunikācijas veidu u.tml.
Dažviet pat tiek runāts par jaunu valodniecības apakšnozari – zinātnes lingvistiku (sk. Dubova, Leitāne, Lele - Rozentāle 2009, 5). Par zinātnes valodas galveno pētniecības priekšmetu pamatoti uzskatāma terminoloģija. Kā būtiskam zinātnes valodas komponentam terminoloģijai ir primāra nozīme ikvienas zinātņu...
Pēdējā desmitgadē kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā
–
ES) valsts
izglītības sistēma,
īstenojot Eiropas Padomes (turpmāk tekstā
–
EP) valodu izglītības politikas
mērķi, nodrošinot dzimtās valodas un vismaz divu svešvalodu mācīšanas un apguves iespējas,
veicin
a
daudzvalodību un veido dziļāku izpratni par citu tautu valodām, kultūrām, kā arī
cieņu pret
to īpatnībām un atšķirībām
(EP rezolūcija 2006, 147)
.
Neiedziļinoties valsts valodas ...
Ir pagājuši 73 gadi, kopš PSRS okupēja Latviju, un 22 gadi, kopš Latvija atguvusi
suverenitāti. Vēsturiskie notikumi noteica p
aradigmu maiľu arī izglītības sistēmā kā
programmu, tā mācību grāmatu satura aspektā.
Valsts politika vienmēr bijusi cieši saistīta ar
valodas un
izglītības politiku. Līdz ar neatkarības zaudēšanu Latvijas un citu Baltijas valstu
izglītības attīstības ceļš
tika varmācīgi pārtraukts, uzspieţot citu pasaules redzējumu un
mainot sabiedrības vērtību...
Ineses Freibergas promocijas darbs pedagoģijas zinātnē pirmsskolas pedagoģijas
apakšnozarē „Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības
sekmēšanai
pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu
institūtā
Dr.habil.paed., profesores
Dainas Lieģenieces vadībā laika posmā no 2008. līdz
2013. gadam.
Promocijas darba mērķis ir izzināt literārā darba satura personiskās jēgas
ve
idošanās ģenēzi...
Jāņa Kapenieka promocijas darbs Izglītības darbības pētījums (IDP) e-studiju vidē izstrādāts Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un Telekomunikācijas fakultātes Tālmācības Studiju centrā doktorantūras programmas E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība ietvaros kā transdisciplinārs pētījums augstskolu pedagoģijas apakšnozarē zinātniskā grāda iegūšanai.
Promocijas darbs uzrakstīts uz 227 lapām, tas ietver 95 attēlus un 22 tabulas, promocijas darbam pievienoti 26 pielikumi. Promocijas pētījum...
Cilvēce ir pārkāpusi 21.gadsimta slieksni un pasaulē aizvien vairāk nostiprinās globalizācijas tendences, ko veicina informācijas apmaiņa un mobilitāte. Globalizācija un internacionalizācija izvirza jaunas prasības izglītībai. Aizvien lielāka loma ir pamatprasmēm, kas nav tieši saistītas ar konkrēto zinātnes nozari, bet ir nepieciešamas jebkurā darbības sfērā. Jaunieši skolā apgūst prasmi darboties mainīgos apstākļos, patstāvīgi izglītoties, darboties komandā, kā arī pilnveido sociālo kompetenci...
Ikvienam cilvēkam svarīga ir piederības sajūta noteiktai nācijai, kultūrai, valodai, teritorijai. Ir situācijas un apstākļi, kas veicina gan viena indivīda, gan veselas sabiedrības grupas identitātes svārstības un mainīgumu. Kas nosaka indivīda, viņa ģimenes, veselas dzimtas un teritoriālās kopienas piederības izjūtas maiņu un jaunus identitātes meklējumus?
Par nacionālās identitātes pamatu var kalpot arī kāda reģiona vai izloksnes valoda, kas var būt pakļauta dažādiem ģeolingvistiskajiem, demo...
Latviešu literārās valodas izveides un attīstības izzināšanā valodnieki ņēmuši vērā vairākus avotus: 1) folkloru, kuras nozīmīgums atzīts vienprātīgi; 2) vācu mācītāju sarakstītos tekstus, kuru dalība literārās valodas izveidē tiek vērtēta gan pozitīvi, gan negatīvi (Rozenbergs 1987, 10). Valodniecībā pastāv uzskats, ka vācu mācītāju rakstītie teksti ir kļūdaini un vairāk vai mazāk kroplīgi. Tāpat valodas pētnieki atzīst, ka šos vecos tekstus svešādus dara nevis to valoda, bet gan rakstība (Endz...
Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāk...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
