Nosaukums Issue year
  • Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi
  • Dudare Lelde
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18. gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau rakstīšanas brīdī ir paredzēta ...
2016
  • Mēness simbolikas daudzveidība kora Kamēr… koncertciklā “Mēness dziesmas”
  • Dzintare Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmī...
2016
  • Bibliotēkas kā kultūras organizācijas lomas maiņa mūsdienās
  • Taurēna Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās kā dominējošā vērtība tiek uzsvērtas zināšanas, tas ir izšķirošs attīstības un veiksmīgs konkurences faktors. Tas izsaka nepieciešamību nepārtraukti atjaunot savas zināšanas un prasmes. Izglītība vairs nav attiecināma uz kādu konkrētu vecuma posmu. Mūsdienu procesi pieprasa, lai indivīds mācītos visu mūžu. Izglītība mūža garumā spēs nodrošināt cilvēkam pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, ceļot konkurētspēju darba tirgū un aktīvi līdzdarboties pilsoniskās sabiedrības procesos. Arī mūsdienu da...
2015
  • Laikmetīgā dejas izrāde VIENS – DIVI - DAUDZ
  • Tjurjapina Maija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mans bakalaura radošais darbs ir laikmetīgās dejas izrāde, kas sākotnēji balstīta uz manu interesi saistošiem novērojumiem par cilvēku dabu, jautājumiem, ko esmu pati sev uzdevusi dzīves laikā. Izrādes tapšanas laikā aizvedot mani uz pētniecisko darbu, kas sevī ietver gan praktiskos novērojumus ikdienas dzīvē, gan manis provocētas situācijas ar izrādes izpildītājiem, kā arī teorētisku materiālu ievākšana zinātniskos un mākslas darbos – grāmatās, video, gleznās. Kur procesa laikā, balstoties uz s...
2015
  • Fernando Arabala lugas Trīsritenis tulkojums
  • Treija Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura grāda iegūšanai Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā Starpkultūru sakari Latvija-Spānija autore ir izvēlējusies veikt radošo darbu, kura tēma ir „Fernando Arabala lugas Trīsritenis tulkojums”. Trīsritenis (El Triciclo, 1952/3), luga divos cēlienos, ir pirmais iestudētais Arabala darbs, un tas pieder pie tā sauktā „pirmā teātra” perioda Arabala daiļradē.
2015
  • Huana Majorgas lugas “Zēns pēdējā solā” tulkojums
  • Trimalniece Vineta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir Huana Majorgas (Juan Mayorga) lugas “Zēns pēdējā solā” (“El chico de la última fila”) tulkojums. Tulkojuma avota valoda ir spāņu un mērķa – latviešu valoda. Huans Majorga (1965) ir viens no izcilākajiem mūsdienu autoriem Spānijā, viņš sarakstījis vairāk kā 35 lugas, kas tulkotas un uzvestas lielākajos Eiropas un visas pasaules teātros, kā arī viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus literārās darbības jomā. Autors ir ieguvis licenciātu matemātikā un ir filozofijas doktors, st...
2015
  • Raiņa kapu un to pieminekļu semantika
  • Uzkalna Una
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latviešiem ir ļoti attīstīts senču kults un kapu kultūra. Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā (2009). Kapsēta ir bagāta kultūrvēsturiska telpa, kas atsedz plašus nozīmju laukus, sniedzot informāciju ne tikai par aizgājējiem, bet arī par dzīvajiem. Tā ir vienlaikus fiziska un mentāla vieta, tādēļ arī Mišels Fuko kapsētu ierindojis starp heterotopijām – „citādības” vietām.
2015
  • Kinoteātris kā reģiona attīstības centra kultūras dzīves sastāvdaļa. Cēsu piemērs
  • Vernera Justīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lēmums bakalaura darba ietvaros aplūkot kinoteātru lomu mazpilsētu kultūras dzīvē, par piemēru izvēloties Cēsu pilsētu, balstās vairākos apsvērumos. Pirmkārt, tā ir darba autores interese par kino ietekmi un nozīmi ģeogrāfiski izolētās vai mazapdzīvotās vietās — 2013. gadā tika izstrādāts kursa darbs par kino nozari Islandē Otrā pasaules kara laikā; otrais stimuls šāda bakalaura darba izstrādei rodams darba autores piesaistē mazpilsētu videi, īpaši Cēsu pilsētai, kurā laikposmā no 2010. līdz 201...
2015
  • Latviešu ornamentikas aktualitāte etniskās identitātes konstruēšanas kontekstā
  • Vilciņa Lāsma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Globalizācijas procesu kontekstā mūsdienu Latvijā aktuāls kļūst jautājums par nacionālo, etnisko un latvisko identitāti. Globalizācijai raksturīga visa vienādošana, kas nivelē arī atšķirības starp daţādām kultūrām un zemēm.1 Daţādo globalizācijas procesu ietekmē nacionālo valstu ietvaros vērojamas uz pārorientāciju vērstas izmaiņas, kas priekšplānā tiecas izvirzīt un atgriezties pie vietējībā un nacionālajā, lokālajā kultūrā balstītām vērtībām. Vietējās kultūras vērtību saglabāšanas nepieciešamī...
2015
  • Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu rakstnieču darbos
  • Visocka Jūlija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu rakstnieču darbos tiks analizēts apģērbs un vizuālais tēls 19.gadsimta pirmās puses britu rakstnieču darbos. Tēmas izvēli noteikusi darba autores interese par modi un apģērbu kā nozīmīgu kultūras fenomenu, jo tieši 19.gadsimta pirmajā pusē aizsākās apģērba un modes vēstures pētniecība.1 Svarīgu lomu apģērbs ieņem minētā laika perioda sieviešu un augstāko sabiedrības pārstāvju dzīvēs. Augstākie sabiedrības slāņi bija ...
2015
loading_gif