Nosaukums Issue year
  • Semantiskās pārmērības literatūrā: pasaka un groteska
  • Treimane Tīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs ir veltīts diviem literatūras žanriem - pasakai un groteskai vai, precīzāk, to nozīmju slāņa bagātībai. Bieži gadās tā, ka minētā bagātība pārtop pārbagātībā, un literārais darbs sāk šķist nozīmēs pārslogots vai semantiski pārmērīgs. Šī pasaku un grotesku daudzslāņainība un neviennozīmība arī ir inteletuāli valdzinoša un darbā kalpos par pētījuma objektu. Tēmas izvēli noteica vairāki būtiski apstākļi. Pirmkārt, vēlme turpināt iepriekšējā gadā aizsākto literārās groteskas pētniecī...
2016
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums
  • Zagorska Karlīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums. Karlīna Zagorska, darba vadītāja Doc. Astrīda Rogule. Darbā analizēta mārketinga menedžmenta teorija. Kultūras piedāvāto pakalpojumu specifika. Mārketinga menedžmenta nozīme reģionālas kultūras veicināšanā. Pētīts Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” produktu un pakalpojumu piedāvājums un to veicināšanas paņēmieni. Raksturota koncertzāles mērķauditorija. Darba mērķis: izvērtēt, kāda nozīme ir mārketinga menedžmenta līdzekļu pielietoju...
2016
  • Pansionāts kā folklorista pētniecības lauks
  • Žvārte Elvīra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Folkloras pētnieku interesi vēsturiski saistījuši teicēji, kuru attiecīgais vecuma posms liecina par aizvadītu pieredzes bagātu mūžu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta laikā, folkloristikas nozarei reflektējot par sevi, tās robežas un intereses objektu loks ir paplašinājies, meklējot un atrodot tautu (folk) ar savām zināšanām (lore) lielu un mazu sociālu grupu ietvaros, piemēram, starp kāda biroja darbiniekiem. Mūsdienās savu folkloru var atrast katrā sociālā vai profesionālā grupā – star...
2016
  • Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte
  • Želve Valērija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba „Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte” ietvaros tiek sniegts ieskats ielu mākslas attīstībā Latvijā un Zviedrijā, tiek veikts salīdzinājums starp ielu mākslas lokācijas vietām Rīgā un Stokholmā, kā arī salīdzinājums starp ielu mākslas leģitimitāti abās galvaspilsētās, turklāt tiek piedāvāta Rīgas ielu mākslas darbu karte. Par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts ielu mākslas vietas izvēles un tiesiskā regulējuma aspektu pētīšana Rīgā un Stokholmā un to savstarp...
2016
  • Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze
  • Žunda Diāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā “Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze” uzmanība tiek fokusēta uz krāsu semantikas un gaismas parādību simbolisko nozīmi kristīgās reliģijas kanonizētajos Svētajos Rakstos. Bakalaura darba mērķis ir identificēt un analizēt Svētajos Rakstos minēto krāsu un gaismas fenomenus, mēģināt izskaidrot šīs parādības pielietojuma iemeslus un nozīmes un norādīt uz kopsakarībām un atšķirībām divos bībelisko tekstu fragmentos – Mozus Otrajā grāmatā un Jāņa A...
2016
  • Tehnoloģiskais atbalsts mācīšanās sadarbojoties pedagoģiskās pieejas īstenošanā kombinētajās studijās
  • Ulmane Ozoliņa Lāsma
  • Liepājas Universitāte
  • Lāsmas Ulmanes-Ozoliņas promocijas darbs Tehnoloģiskais atbalsts mācīšanās sadarbojoties pedagoģiskās pieejas īstenošanā kombinētajās studijās izstrādāts Liepājas Universitātes doktorantūras programmas E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība ietvaros kā transdisciplinārs pētījums augstskolas pedagoģijas apakšnozarē pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Promocijas darbs uzrakstīts uz 218 lapām, promocijas darbam pievienoti 8 pielikumi. Pētījuma veikšanai izmantoti 155 literatūras avoti. Pr...
2016
  • Folkloras loma padomju Latvijā 20.gs. astoņdesmito gadu pirmajā pusē. A. Slapiņa filma "Latviešu folklora" piemērs
  • Kņaze Liene
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Folkloras kustība mūsdienās ir ļoti plaša un tā piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, sākot ar kopīgu gadskārtu tradīciju atzīmēšanu, līdz pat īpašiem cilvēku dzīves ritiem kā krustabu, kāzu vai bēru savdabīgo tradīciju atspoguļojumu. Mūsdienās ar tradicionālo kultūras vērtību apzināšanu iespējams iepazīties jau no bērnības folkloras festivālā Pulkā ejmu, pulkā teku (kopš 1994. gada), kurā iesaistās bērnu folkloras kopas un atsevišķi tiek rīkoti stāstnieku konkursi, kuros tiek izcelta pasaku, ...
2016
  • Kulinārās tradīcijas Jaunā gada svinībās Nīcas novadā. Paaudžu salīdzinājums.
  • Kurgane Anna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šis ir starpdisciplinārs pētījums, kurā tiek izzinātas Jaunā gada kulinārās tradīcijas Nīcas novadā, aplūkojot gan tradīcijas jēdzienu un pētniecību, gan arī Jaunā gada tradīcijas Latvijā, izmantojot dažādas puplikācijas un avotus, kā arī veicot lauka pētījumu Nīcas novadā. Jaunā gada sagaidīšana ir svinības, kuras tiek plaši atzīmētas visā pasaulē. Dažādām tautām ir savas tradīcijas, kuras ir izkoptas daudzu gadsimtu garumā. Neskatoties uz Jaunā gada svinēšanas seno vēsturi pasaulē, sabiedrībā ...
2016
  • Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs
  • Kurklīte Santa
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • S. Kurklītes bakalaura darbā „Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs” ir izpētītas un salīdzinātas Latvijas un Ziemeļvalstu likumdošanas daļas, kuras aizstāv dzīvnieku tiesības. Darba gaitā apskatīta arī Latvijas un Ziemeļvalstu dzīvnieku tiesību likuma un dzīvnieku tiesību aizstāvošo organizāciju attīstības vēsture, kā arī tā salīdzināta. Darbs sevī ietver vispārīgu informāciju par ētiku attiecībā pret dzīvniekiem, dzīvnieku brīvības piecas pamatnostādnes, informāciju par darbā apskatīto v...
2016
  • Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras institūcijas
  • Kuzmina Evita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma “Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras instiūcijas” tika izvēlēta, balstoties uz diviem būtiskiem aspektiem, proti, tradīciju un novitāti muzeju arhitektūrā un komunikācijā Norvēģijā un Latvijā 21. gs. Knuts Hamsuns un Žanis Lipke bija laikabiedri, un abām izcilajām, bet pretrunīgajām personībām par godu ir uzceltas speciāli viņiem veltītas kultūras institūcijas Norvēģijā un Latvijā. Pētījumā aplūkota un analizēta novitātes nozīme muzeju koncepcij...
2016
loading_gif