Nosaukums Issue year
  • Pētījums “Projekta “Latvijas skolas soma” ieviešana izglītības iestādēs”
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījums “Projekta “Latvijas skolas soma” ieviešana izglītības iestādēs” veikts pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma 1 . Pētījuma mērķis ir noskaidrot kultūras pakalpojumu pieejamību Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem, balstoties uz ministrijas ar 2015.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.5.1.-1-227 “Par projekta “Kultūras skolas soma” darba grupas izveidošanu” izveidotās starpinstitucionālās darba grupas izvirzītajiem uzdevumiem, lai izstrādātu projekta “Latvijas skolas soma” konceptu un saga...
2016
2016
  • Jauna muzeja veidošana. Rīgas sabiedriskā transporta muzeja iecere
  • Andžāne Inita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
2016
  • Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums
  • Balode Linda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir „Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums”. Darba mērķis ir radīt kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, kas ir piemērots vidējā lasītāja vajadzībām un spējām, bet atbilstu oriģinālā teksta specifikai. Bakalaura darba praktiskās daļas ietvaros autore ir tulkojusi trīs esejas no Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji”, kuru autori ir c...
2016
  • Glezniecības ekstensija kino - Džeimsa Beninga ianava
  • Barinskis Arnolds
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamats...
2016
  • Vēstījuma specifika Ingas Ābeles romānos
  • Stīpniece Elīza
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba mērķis ir atklāt un raksturot specifisko un savdabīgo Ingas Ābeles romānu „Uguns nemodina”, „Paisums” un „Klūgu mūks” vēstījumā. Darba aktualitāte skaidrojuma ar to, ka Inga Ābele šobrīd ir viena no pamanāmākajām personībām latviešu literatūrā. I. Ābele, kas pēc izglītības ir dramaturģe, veiksmīgi sevi pieteikusi visos literatūras žanros – dzejā, prozā un dramaturģijā – un par šiem darbiem vairākkārt saņēmusi ne tikai atzinīgus vārdus, bet arī prestižas literatūras balvas. Bakala...
2016
  • Gija de Mopasāna daiļdarbu interpretācijas kino: sievietes tēls
  • Straupmane Elza
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Gija de Mopasāna (Guy de Maupassant) stāsti un romāni aizrāvuši lasītājus visā pasaulē jau kopš to radīšanas 19. gadsimta beigās. Arī latviešu valodā autors ir plaši tulkots un viņa darbi iemīļoti. Vispazīstamākais no Mopasāna romāniem visā pasaulē ir „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885). Būdama Mopasāna talanta cienītāja, savu personīgo interešu vadīta jau savā iepriekšējā kursa darbā esmu pētījusi šī romāna interpretācijas kino un teātrī. Izvēršot šo tēmu plašāk, bakalaura darbā tiks pētītas arī citu Gij...
2016
  • Mākslas telpas heterotopija. Mākslas dārzs “Nekurienes vidū”
  • Stupele Austra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Cilvēka attiecības ar telpu ir neizbēgamas. Kaut arī iespējams to ikdienā neapzināties, taču ir neiespējami tajā neatrasties. Emocionālā, simboliskā, sociālā, iztēles, kā arī ģeogrāfiskā telpa ir nozīmīga cilvēkam gandrīz visās darbības sfērās. Telpas jēdziens savās daudzajās nozīmēs nav svešs arī māksliniekiem un kuratoriem, jo ir pateicīgs izejas punkts darbu koncepciju veidošanā. Viens no spilgtākajiem nesenajiem piemēriem ir 2014. gadā notikušais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit „U...
2016
  • Atbalsta instrumentu pieejamība kultūras un radošajām industrijām Latvijā
  • Medne Brigita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ekonomiskā krīze, digitalizācija, pārmaiņas sabiedrībā, tostarp pieprasījumā, vēlme pēc piederības un kultūras vērtībām. Tie ir tikai daži no iemesliem, kas kultūras un radošās industrijas paceļ attīstības plānošanas un ekonomikas dienaskārtības pirmajās rindās. Šis atšķirīgais uzņēmējdarbības lauciņš ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, pilsētu, valstu un kopējā Eiropas Savienības attīstībā — konkurētspējas, nodarbinātības, labklājības, inovāciju, tūrisma veicināšanā. Ekonomikas pārmaiņu...
2016
  • Laikmeta atspoguļojums Intas Rukas fotogrāfijā
  • Engere Karlīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Fotogrāfijas vēstures un attīstības nozīmīgumu iespējams skatīt dažādos kontekstos - sākot ar zinātnes, ķīmijas un tehnikas sasniegumiem, līdz fotogrāfijai, kā nozīmīgam vēstures pētniecības materiālam. Mūsdienās fotogrāfija tiek skatīta arī kā radoša darbība, mākslas veids. Laikmetu raksturojošo iezīmju pētniecība fotogrāfes Intas Rukas 20. gadsimta 80.–90. gadu daiļradē paplašina darba autores, starpkultūru sakaru Latvija- Francija apakšprogrammas studentes, redzesloku un padziļina izpratni pa...
2016
loading_gif