|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts
- Dzintars Normunds
- Liepājas Universitāte
- Ir pagājuši 73 gadi, kopš PSRS okupēja Latviju, un 22 gadi, kopš Latvija atguvusi
suverenitāti. Vēsturiskie notikumi noteica p
aradigmu maiľu arī izglītības sistēmā kā
programmu, tā mācību grāmatu satura aspektā.
Valsts politika vienmēr bijusi cieši saistīta ar
valodas un
izglītības politiku. Līdz ar neatkarības zaudēšanu Latvijas un citu Baltijas valstu
izglītības attīstības ceļš
tika varmācīgi pārtraukts, uzspieţot citu pasaules redzējumu un
mainot sabiedrības vērtību...
|
2013 |
|
- Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības sekmēšanai pedagoģiskajā procesā
- Freiberga Inese
- Liepājas Universitate
- Ineses Freibergas promocijas darbs pedagoģijas zinātnē pirmsskolas pedagoģijas
apakšnozarē „Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības
sekmēšanai
pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu
institūtā
Dr.habil.paed., profesores
Dainas Lieģenieces vadībā laika posmā no 2008. līdz
2013. gadam.
Promocijas darba mērķis ir izzināt literārā darba satura personiskās jēgas
ve
idošanās ģenēzi...
|
2013 |
|
- Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē
- Kapenieks Jānis
- Jāņa Kapenieka promocijas darbs Izglītības darbības pētījums (IDP) e-studiju vidē izstrādāts Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un Telekomunikācijas fakultātes Tālmācības Studiju centrā doktorantūras programmas E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība ietvaros kā transdisciplinārs pētījums augstskolu pedagoģijas apakšnozarē zinātniskā grāda iegūšanai.
Promocijas darbs uzrakstīts uz 227 lapām, tas ietver 95 attēlus un 22 tabulas, promocijas darbam pievienoti 26 pielikumi. Promocijas pētījum...
|
2013 |
|
- Vidusskolas vecāko klašu skolēnu vispārējo patstāvīgās mācīšanās prasmju pilnveide angļu valodas mācību procesā
- Deimante Hartmane Dagnija
- Liepājas Universitāte
- Cilvēce ir pārkāpusi 21.gadsimta slieksni un pasaulē aizvien vairāk nostiprinās globalizācijas tendences, ko veicina informācijas apmaiņa un mobilitāte. Globalizācija un internacionalizācija izvirza jaunas prasības izglītībai. Aizvien lielāka loma ir pamatprasmēm, kas nav tieši saistītas ar konkrēto zinātnes nozari, bet ir nepieciešamas jebkurā darbības sfērā. Jaunieši skolā apgūst prasmi darboties mainīgos apstākļos, patstāvīgi izglītoties, darboties komandā, kā arī pilnveido sociālo kompetenci...
|
2013 |
|
- Sventājas latviešu valoda: statika un dinamika
- Straupeniece Daiga
- Liepājas Universitāte
- Ikvienam cilvēkam svarīga ir piederības sajūta noteiktai nācijai, kultūrai, valodai, teritorijai. Ir situācijas un apstākļi, kas veicina gan viena indivīda, gan veselas sabiedrības grupas identitātes svārstības un mainīgumu. Kas nosaka indivīda, viņa ģimenes, veselas dzimtas un teritoriālās kopienas piederības izjūtas maiņu un jaunus identitātes meklējumus?
Par nacionālās identitātes pamatu var kalpot arī kāda reģiona vai izloksnes valoda, kas var būt pakļauta dažādiem ģeolingvistiskajiem, demo...
|
2012 |
|
- Nominālās vārdkopas Georga Manceļa tekstos
- Elksnīte Gita
- Liepājas Universitāte
- Latviešu literārās valodas izveides un attīstības izzināšanā valodnieki ņēmuši vērā vairākus avotus: 1) folkloru, kuras nozīmīgums atzīts vienprātīgi; 2) vācu mācītāju sarakstītos tekstus, kuru dalība literārās valodas izveidē tiek vērtēta gan pozitīvi, gan negatīvi (Rozenbergs 1987, 10). Valodniecībā pastāv uzskats, ka vācu mācītāju rakstītie teksti ir kļūdaini un vairāk vai mazāk kroplīgi. Tāpat valodas pētnieki atzīst, ka šos vecos tekstus svešādus dara nevis to valoda, bet gan rakstība (Endz...
|
2011 |
|
- Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts
- Markus Narvila Liene
- Liepājas Universitāte
- Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāk...
|
2011 |
|
- Izglītības iestāžu nosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspekts
- Laugale Velga
- Liepājas Universitāte
- Promocijas darbs ir pētījums valodniecības nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē par tematu, kas cieši saistīts ar izglītības sistēmu un tās specifiku Latvijas Republikā. Pētījumā apkopoti un analizēti izglītības iestāžu pašreizējie (2007./2008. māc. gada) nosaukumi semantiskā, etimoloģiskā, terminoloģiskā un vārddarināšanas aspektā. Lai varētu zinātniski korekti spriest par šī brīža situāciju, nepieciešamības gadījumā ir dots ieskats izglītības iestāžu nosaukumu vēsturiskajā a...
|
2009 |
