|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Semantiskās pārmērības literatūrā: pasaka un groteska
- Treimane Tīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darbs ir veltīts diviem literatūras žanriem - pasakai un groteskai vai, precīzāk, to nozīmju slāņa bagātībai. Bieži gadās tā, ka minētā bagātība pārtop pārbagātībā, un literārais darbs sāk šķist nozīmēs pārslogots vai semantiski pārmērīgs. Šī pasaku un grotesku daudzslāņainība un neviennozīmība arī ir inteletuāli valdzinoša un darbā kalpos par pētījuma objektu.
Tēmas izvēli noteica vairāki būtiski apstākļi. Pirmkārt, vēlme turpināt iepriekšējā gadā aizsākto literārās groteskas pētniecī...
|
2016 |
|
- Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums
- Zagorska Karlīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums. Karlīna Zagorska, darba vadītāja Doc. Astrīda Rogule.
Darbā analizēta mārketinga menedžmenta teorija. Kultūras piedāvāto pakalpojumu specifika. Mārketinga menedžmenta nozīme reģionālas kultūras veicināšanā. Pētīts Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” produktu un pakalpojumu piedāvājums un to veicināšanas paņēmieni. Raksturota koncertzāles mērķauditorija.
Darba mērķis: izvērtēt, kāda nozīme ir mārketinga menedžmenta līdzekļu pielietoju...
|
2016 |
|
- Pansionāts kā folklorista pētniecības lauks
- Žvārte Elvīra
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Folkloras pētnieku interesi vēsturiski saistījuši teicēji, kuru attiecīgais vecuma posms liecina par aizvadītu pieredzes bagātu mūžu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta laikā, folkloristikas nozarei reflektējot par sevi, tās robežas un intereses objektu loks ir paplašinājies, meklējot un atrodot tautu (folk) ar savām zināšanām (lore) lielu un mazu sociālu grupu ietvaros, piemēram, starp kāda biroja darbiniekiem. Mūsdienās savu folkloru var atrast katrā sociālā vai profesionālā grupā – star...
|
2016 |
|
- Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte
- Želve Valērija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba „Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte” ietvaros tiek sniegts ieskats ielu mākslas attīstībā Latvijā un Zviedrijā, tiek veikts salīdzinājums starp ielu mākslas lokācijas vietām Rīgā un Stokholmā, kā arī salīdzinājums starp ielu mākslas leģitimitāti abās galvaspilsētās, turklāt tiek piedāvāta Rīgas ielu mākslas darbu karte. Par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts ielu mākslas vietas izvēles un tiesiskā regulējuma aspektu pētīšana Rīgā un Stokholmā un to savstarp...
|
2016 |
|
- Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze
- Žunda Diāna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darbā “Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze” uzmanība tiek fokusēta uz krāsu semantikas un gaismas parādību simbolisko nozīmi kristīgās reliģijas kanonizētajos Svētajos Rakstos. Bakalaura darba mērķis ir identificēt un analizēt Svētajos Rakstos minēto krāsu un gaismas fenomenus, mēģināt izskaidrot šīs parādības pielietojuma iemeslus un nozīmes un norādīt uz kopsakarībām un atšķirībām divos bībelisko tekstu fragmentos – Mozus Otrajā grāmatā un Jāņa A...
|
2016 |
|
- Sieviešu tiesību vēsturiskie aspekti Francijā. Olimpa de Gūža
- Gau Alise
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Sieviešu tiesības – šī tēma sabiedrībā tiek apspriesta arvien vairāk un vairāk. Dažādu
ar sieviešu tiesību neievērošanu saistīto problēmu risināšanā iesaistās sabiedrības redzeslokā
ļoti bieži redzamas personas, tostarp dažādi aktieri, režisori, mūziķi un citas slavenības.
Mūsdienās šī uzdrīkstēšanās runāt par sieviešu tiesībām šķiet pašsaprotama, bet vai tā tas ir
bijis vienmēr? Kādas netaisnības sievietes ir pieredzējušas pagātnē un kā dažādas
vienlīdzības idejas attīstījušās laika gaitā – šie...
|
2016 |
|
- Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi
- Boguļko Anete
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Izvēlētā bakalaura darba tēma ir Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un
ar to saistītie jautājumi. Luga sarakstīta 1978. gadā pēc franču režisora Bruno Beglēna
(Bruno Boëglin, 1951 – ) pieprasījuma un pirmo reizi iestudēta 1978. gadā Eldorado teātrī
(Le Théâtre de l'Eldorado) Lionā, Francijā. Lugas autors Bernārs Marī Koltess (Bernard-
Marie Koltès, 1948 – 1989) ir franču dramaturgs un režisors. No 1970. gada līdz 1971.
gadam B. M. Koltess Studējis Strasbūras Nacionālā teātra skolas (...
|
2016 |
|
- Mūsdienu (2015.g.) bēgļi Latvijā un Norvēģijā: iedzīvotāju un mediju attieksme
- Boltre Katrīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šī bakalaura darba mērķis – izpētīt un salīdzināt Latvijas un Norvēģijas iedzīvotāju un mediju attieksmi pret mūsdienu (2015.g.) bēgļiem, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāju attieksme pret mūsdienu bēgļiem ir saistīta ar medijos pausto attieksmi.
Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts savējā un svešā jēdziens, kā arī tiek noskaidrots, kāpēc bēgļi tiek uztverti kā svešie un kāda loma tajā ir nacionālās identitātes konceptam.
Bakalaura darba otrajā nodaļā tiek veikts neliels ieskats Latvijas u...
|
2016 |
|
- Zīmola veidošanās un ilgtspējība festivāla Postivus piemērs
- Butkus Laura
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pētījuma gaitā, autore apkopoja teorētisko informāciju saistītu ar ilgtspējības nodrošināšanu. Veica elektronisko aptauju, kurā piedalījās 105 respondenti, kā arī apkopoja, intervijā ar Positivus direktori, iegūtos datus. Šī pētījuma rezultātā autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem.
Lai gan pētījuma gaitā atklājās, ka definīcijas par to, kas tad īsti ir zīmols, krasi atšķīrās, tomēr autore nonāca pie kopsaucēja, ka zīmols ir tveramu un netveramu elementu kombinācija. Festivāla Positivus kont...
|
2016 |
|
- Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos
- Būmeistere Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...
|
2016 |
