|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte
- Zilberts Augusts
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Maģistra darbā „Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte” aplūkotas, kādas ir mūsdienu bibliotēku identitātes jeb paštēli, un kādi ir to publiskie tēli, vienlaikus vērtējot, vai bibliotēku tēli saskan ar to identitātēm.
Darba teorētiskajā daļā izklāstītas organizācijas un korporatīvās identitātes (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olin...
|
2015 |
|
- Daiļliteratūras izdevumi krievu valodā Latvijā 20. gadsimta 90. gados
- Šermane Diāna
- Latvijas Universitāte
- Maģistra darba mērķis ir noteikt galvenās tendences krievu grāmatu izdošanā Latvijā pēc 1991. gada un raksturot krievu valodā izdotās daiļliteratūras repertuāru 20. gs. 90. gados. Pētījumā tiek noteikti daiļliteratūras repertuāra kvantitatīvie parametri un analizēta tā struktūra, kā arī noskaidroti speciālistu individuālie viedokļi.
Pētījuma filozofiskais pamats ir empīrisms. Kā nozares teorijas tiek izmantoti Roberta Darntona un Džona Fezera komunikācijas modeļi.
Izmantotās pētniecības metodes ...
|
2015 |
|
- Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs
- Freiberga Kristīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...
|
2015 |
|
- Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā
- Bergmane Liene
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu.
Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu.
Latvijā katra...
|
2015 |
|
- Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos
- Bogustova Anna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji
faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu
indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...
|
2015 |
|
- Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze
- Erta Katrīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās
līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...
|
2015 |
|
- Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs
- Freimane Baiba
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...
|
2015 |
|
- „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments
- Gūtmane Elīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...
|
2015 |
|
- Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē
- Kelase Kristiāna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja
kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...
|
2015 |
|
- Izrādes "Pēdējā maltīte" iestudēšanas process izrādes - novērojumi praksē, izpēte un analīze
- Kravale Dace
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba pamatā ir projekta "Smiļģa mājas izrādes" izrādes "Pēdējā maltīte" tapšanas process. Iestudējuma pirmizrāde notika 2015. gada 18. maijā Eduarda Smiļģa muzejā, Ertneres zālē.
Galvenais mērķis studiju procesā bija apgūt zināšanas par teātra spēles veidiem, iestudēšanas principiem, teorētiskiem konceptiem, apzinot situāciju mūsdienu teātrī kā Latvijā, tā ārpus tās robežām un mēģinot atrast to izteiksmes veidu, kas visprecīzāk atspoguļotu maģistra darba autores šī brīža profesionālās ...
|
2015 |
