Pilnteksta

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Žurnāla "Rosme" satura bibliogrāfiskais rādītājs 2001.-2005.gadam un 2011.-2014.gadam
  • Krastiņa Sintija
  • Latvijas Universitāte
  • Bakalaura darbā pētīts žurnāls „Rosme” no 2001. līdz 2005. gadam un no 2011. līdz 2014. gadam. Darbā ir veikta datu analīze, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo kontentanalīzi, kā arī analizēti žurnāla „Rosme” raksti un izveidots bibliogrāfiskais rādītājs. Pētījumā izvirzītās hipotēzes - žurnālā „Rosme” tiek apkopoti raksti par dažādām tēmām, kas ir aktuālas cilvēkiem ar redzes problēmām Latvijā un no 2011. līdz 2014. gadam salīdzinājumā ar 2001. līdz 2005. gadam žurnāls „Rosme” ir publicējis...
2015
2015
2015
2015
  • Kristijonas Donelaitis and Gotthard Friedrich Stender: Rethinking Parallels between Enlightenment Writing in East Prussia and Courland
  • Daija Pauls , Briežkalne Sanita
  • Vilniaus universiteto leidykla
  • The parallels between Kristijonas Donelaitis (1714–1780) and Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) have been analysed in the article by turning attention to similar trends in Enlightenment writing in Protestant regions of Courland and Eastern Prussia. The context of popular enlightenment has been described by exploring similar and different themes in the works by K. Donelaitis and G. F. Stender as well as the 18th century ‘discovery of people’ as an European phenomenon. The article consists of ...
2015
  • Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs
  • Freiberga Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...
2015
  • Ekonomiskā krīze kā pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos
  • Bertuse Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lielāka vai mazāka mēroga pārmaiņas ir neizbēgama ikvienas organizācijas darbības sastāvdaļa. Tām var būt dažādi sociāli, politiski un ekonomiski iemesli, kas var veicināt gan iepriekš stratēģiski rūpīgi plānotas pārmaiņas, gan arī tādas, kas norisinās strauji kādu iepriekš neparedzamu notikumu dēļ. Tādēļ mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, pārmaiņu tematika kļūst arvien aktuālāka arī tādu organizāciju vidū kā muzeji, kuru darbība ierasti saistās drīzāk ar saglabāšanu nemainīgā stāvoklī. Pētījum...
2015
  • Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā
  • Bergmane Liene
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...
2015
  • Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos
  • Bogustova Anna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...
2015
  • Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze
  • Erta Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...
2015
loading_gif