Pilnteksta

Filtra kritēriji

PilntekstaX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 331

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
	Mūsdienu britu sabiedrības atspoguļojums dzejas kustībā Spoken Word Indzere Ieva Latvijas Kultūras akadēmija Kopš pagājušā gadsimta beigām lielu popularitāti modernajā kultūrā ieguvušas dažādas urbānās dzejas kustības, kuras radušās Amerikas Savienotajās Valstīs un izplatījušās arī Eiropā. Viena no šīm kustībām ir dzejas kustība Spoken Word, kura ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu Lielbritānijas kultūras un izglītības vidē. Tās popularitāte un pielietojums turpina palielināties. Pēdējo gadu laikā Spoken Word kustība ir kļuvusi aktuāla arī Latvijas modernajā kultūrā. Vairāki kultūras centri kā Totaldobže un K...	2015
	Līdzdalības projekti kultūras un mākslas jomā, to veiksmīgas norises priekšnosacījumi Jansone Luīze Latvijas Kultūras akadēmija Aktīva iedzīvotāju līdzdalība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums un izpausme, tā var stiprināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu valstij. Sadarbības un līdzdalības prasmes var praktizēt un pilnveidot, piedaloties plaša spektra aktivitātēs, kā arī, organizējot tās. Kopējā labuma un valsts attīstības vārdā valsts politika būtu jāveido tā, lai dažādas sabiedrības iesaistes formas tiktu popularizētas un veicinātas. „Pagaidām Latvijā sabiedriskajās aktivitātēs iesaistās tikai neliela...	2015
	Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē Karpova Beāte Latvijas Kultūras akadēmija Kultūras tūrisms ir viens no tūrisma paveidiem. Ap 28% no kopējā tūristu daudzuma, veido kultūras tūristi.1 Tas tiek iekļauts teritoriju attīstības plānos, kā arī tas ir populārs pētnieku apskates objekts. Bakalaura darba temats „Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē” ir aktuāls Latgales attīstības iespēju izpētes kontekstā. Pētot Latgales pierobežas pilsētu Kārsavu, jau iepriekš tika rakstīts kursa darbs „Vēsture kā kultūras tūrisma veicinošs faktors (Kārsavas pilsētas ...	2015
	Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi Kazaine Laura Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba izstrāde balstās pētījumā par Latvijas igauņiem, pievēršoties Ludzas igauņiem un Lejasciema leiviem – senākām Latvijas igauņu kopienām, nevis mūsdienu igauņu minoritātei Latvijā, kas neveido kompakti dzīvojošu un nosacīti noslēgtu etnisko grupu. Izvēles aktualitāti pamato fakts, ka gan Ludzas igauņu, gan Lejasciema leivu izpētes vēsturē trūkst apkopojoša pētījuma, kas atspoguļotu kopainu, ietverot dažādās hipotēzes un pētījumus par šīm etniskajām grupām. Tāpēc bakalaura darba mēr...	2015
	Mūzikas produktu pozicionēšana mūsdienu digitālajā vidē Kazaka Lauma Latvijas Kultūras akadēmija Ideja par bakalaura darba tematu radās, balstoties uz autores praktisko pieredzi, aktīvi darbojoties mūzikas jomā Latvijas tirgū. Autore ir mūzikas skolotāja bērnu un pieaugušo mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca”, piedalās ar izglītību un personības attīstību saistītu mūzikas produktu izstrādē un ir vairāku mūzikas grupu dalībniece. Sadarbojoties ar radošiem mūzikas profesionāļiem, autore novērtē neskaitāmās potenciāli veiksmīgās idejas mūzikas jomas attīstībai Latvijā un, iespējams, pasaulē. Diem...	2015
	Laikmetīgās dejas izrāde Ananda Kronberga Eva Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba ietvaros tapa laikmetīgās dejas izrāde „Ananda”, kas tulkojumā nozīmē laime. Viens no galvenajiem iedvesmas avotiem ir sirreālā filma „Holy mountain”. Filma bija kā impulss radīt darbu, kas sevī ietver motīvus par cilvēka ceļu uz laimi, par ceļu, kas lielā mērā saistīts ar ciešanām – to pārdzīvošanu un atbrīvošanos no tām. Tēma, kas runā par garīgajām vērtībām, autori uzrunāja strādājot pie studiju laikā tapušā darba „WHOMADEWHO”. Kur tika apskatīti autores interesējoši jautājumi...	2015
	Der Text und seine Konventionen. Eine diachronisch ausgerichtete Analyse zur Herausbildung und Abänderung des lettischen Textmusters Kochrezept unter dem Einfluss von Sprachkontakten Proveja Egita Ventspils Augstskola Tagtäglich werden die Mitglieder einer Sprachgemeinschaft mit diversen Texten bzw. Textsorten ko n frontiert . Schriftlich und mündlich generierte und rezipierte Texte bilden sowohl im familiären, als auch im beruflichen Alltag der Sprachgemeinschaft die Grundlage der kommunikativen Interaktion . Sie prägen und widerspiegeln die Kultur einer Sprachgemeinschaft und gewinnen somit einen kulturellen Status : M it Recht stellt Ulla Fix (2009: 18) fest, Textsorten a...	2015
	Latvijas skolu ar vācu valodas specializāciju pedagoģiskā darbība sabiedrības daudzvalodības veicināšanā Ķemere Rūta Liepājas Universitāte 21.gadsimts kā jauns etaps cilvēces attīstības vēsturē rada nepieciešamību būtiski bagātināt tādus sabiedrības resursus kā teorētiskās zināšanas un to praktisko pielietojumu. Ar apgūtām teorētiskajām zināšanām vien ir par maz: lai piemērotos straujajām izm aiľām politikā, kultūrā un ekonomikā, mūsdienu jaunietim jāprot tās arī radoši izmantot. Šis faktors rosina mainīt uzsvarus izglītībā, ieviest inovatīvas darba metodes, pilnveidot saskarsmes formas. Saistībā ...	2015
	Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums Helviga Anita Liepājas Universitāte Mūsdienu lingvistikā zinātnes valodai tiek pievērsta liela uzmanība. Pētījumi notiek visdažādākajos līmeņos – leksikas, sintakses, teksta, stila, komunikācijas veidu u.tml. Dažviet pat tiek runāts par jaunu valodniecības apakšnozari – zinātnes lingvistiku (sk. Dubova, Leitāne, Lele - Rozentāle 2009, 5). Par zinātnes valodas galveno pētniecības priekšmetu pamatoti uzskatāma terminoloģija. Kā būtiskam zinātnes valodas komponentam terminoloģijai ir primāra nozīme ikvienas zinātņu...	2015
	Franču valoda kā trešā valoda Latvijā: leksiski semantiskais mācību līmenis Bliska Inga Liepājas Universitāte Pēdējā desmitgadē kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) valsts izglītības sistēma, īstenojot Eiropas Padomes (turpmāk tekstā – EP) valodu izglītības politikas mērķi, nodrošinot dzimtās valodas un vismaz divu svešvalodu mācīšanas un apguves iespējas, veicin a daudzvalodību un veido dziļāku izpratni par citu tautu valodām, kultūrām, kā arī cieņu pret to īpatnībām un atšķirībām (EP rezolūcija 2006, 147) . Neiedziļinoties valsts valodas ...	2015