Pilnteksta

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze
  • Erta Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...
2015
  • Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs
  • Freiberga Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...
2015
  • Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs
  • Freimane Baiba
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...
2015
  • „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments
  • Gūtmane Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...
2015
  • Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē
  • Kelase Kristiāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...
2015
  • Izrādes "Pēdējā maltīte" iestudēšanas process izrādes - novērojumi praksē, izpēte un analīze
  • Kravale Dace
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba pamatā ir projekta "Smiļģa mājas izrādes" izrādes "Pēdējā maltīte" tapšanas process. Iestudējuma pirmizrāde notika 2015. gada 18. maijā Eduarda Smiļģa muzejā, Ertneres zālē. Galvenais mērķis studiju procesā bija apgūt zināšanas par teātra spēles veidiem, iestudēšanas principiem, teorētiskiem konceptiem, apzinot situāciju mūsdienu teātrī kā Latvijā, tā ārpus tās robežām un mēģinot atrast to izteiksmes veidu, kas visprecīzāk atspoguļotu maģistra darba autores šī brīža profesionālās ...
2015
  • Augusta Strindberga lugas „Pelikāns” iestudējuma teorētiskais pielikums
  • Leite Antra
  • 1907. gadā zviedru dramaturgs Augusts Strindbergs, sadarbojoties ar Augustu Falku, īstenoja ideju par Intīmo teātri Stokholmā, kurš no sava laika teātriem galvenokārt atšķīrās ar maza izmēra skatuvi, ievērojami mazāku skatītāju sēdvietu skaitu, kā arī skatītāja tuvumu spēles laukumam, kas radīja tolaik neierastu intimitātes izjūtu un ļāva skatītājam izrādi uztvert intensīvāk. Tieši šī teātra repertuāram Strindbergs radīja vairākas kamerlugas, kas bija paredzēti izrādīšanai Intīmajā teātrī, kurā ...
2015
  • Neformālās kultūrizglītības nozīme sociālā kapitāla stiprināšanā
  • Liepa Balode Ilze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...
2015
  • Sapņu stāstīšanas komunikatīvie aspekti: pētniecības metodoloģija un kontekstuālā analīze
  • Lukšo Elizabete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mana interese par miegā nosapņotā sapņa fenomenu kā folkloristikas un antropoloģijas izpētes objektu sākusies bakalaura studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvu apakšprogrammu “Latviešu tradicionālā kultūra un folklora”. Īpašu impulsu pētnieciskajai interesei deva folkloristes un Latviešu folkloras krātuves vadītājas Daces Bulas nolasītais lekciju kurss “Jaunākā metodes folkloristikā”, kas toreiz pirmo reizi sniedza man jaunu skatījumu uz folkloru kā pētniecības objektu un folkloris...
2015
  • Jūras piekrastes kultūrainava un tās muzealizācijas iespējas. Kolkasraga piemērs
  • Marinska Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kāds ģeogrāfisks nogabals ir tikai tukša telpa, iekams to nav sākuši apdzīvot cilvēki. Ierodas cilvēki un, izmantojot dabas dotos resursus un savu radošo potenciālu, tukšu telpu pārvērš par savu dzīves vietu ar jēgu, ar nozīmi. Abu kopdarbošanās rada to, ko mēs pazīstam ar nosaukumu - kultūrainava. Ainavas vērtības apzināšanās sākusies saistībā ar vēlmi saglabāt nākamajām paaudzēm iepriekšējo paaudžu radīto. Sevišķi aktuāls aizsardzības jautājums kļuvis pēdējā laikā, pieaugot ekonomiskai un antr...
2015

loading_gif