Nosaukums Datējums
2014
  • Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos
  • Veršiņina Aiva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Jēdziena „laikmetīgs” izpratnei Rietumu kultūrā nav senu tradīciju, tomēr arvien biežāk šis termins tiek lietots pašreiz notiekošo kultūras procesu apzīmēšanā. Autore ir novērojusi, ka laimetīgā kultūra Latvijas pilsētvidē vēl netiek pilnībā saprasta, bet izpratnes veicināšanai trūkst papildus finanšu līdzekļi, lai to attīstītu. Tomēr, ir saskatāms milzīgs potenciāls laikmetīgās kultūras pasākumu veicināšanā, kas nākotnē varētu ne tikai pilnveidot kultūrtelpu, īpaši akcentējot reģionus, bet arī ...
2014
  • Vilnis Zābers Latvijas laikmetīgās mākslas kontekstā: daiļrade un personība
  • Zemvalde Lita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbs „Vilnis Zābers Latvijas laikmetīgās mākslas kontekstā: daiļrade un personība” veltīts latviešu māksliniekam Vilnim Zāberam (1963 – 1994), kā arī viņa mākslas atspoguļojumam Latvijas laikmetīgās mākslas neoavangarda konceptā. Darba mērķis ir atklāt Vilni Zāberu kā spilgtu un pārliecinošu laikmeta mākslinieku, kurš savu radošo izpausmju daudzveidībā skāra sabiedrībai būtiskus un aktuālus sociālpolitiskus jautājumus, kā arī centās sabiedrību audzināt, ar savu mākslu to šokējot un pro...
2014
2014
  • Sociālo mediju mārketinga komunikāciju instrumentu lietojums valsts mūzikas organizācijās Latvijā
  • Branta Sabīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba pētījuma ietvaros tiks analizēts sociālo mediju mārketinga komunikāciju instrumentu lietojums valsts mūzikas organizācijās Latvijā. Par šādām organizācijām tiek uzskatītas kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja – VSIA Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, kamerorķestris Kremerata Baltica un Valsts Akadēmiskais koris Latvija. Attīstoties sociālo mediju industri...
2014
  • Metaforas Federiko Garsijas Lorkas zemnieku traģēdijās
  • Siliņa Asnate
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Federiko Garsija Lorka ir viens no nozīmīgākajiem spāņu 20. gadsimta pirmās puses rakstniekiem, bet nenoliedzami – būtiskākais tā laika dramaturgs, kura darbi ir aktuāli arī šobrīd, ne tikai pateicoties savai literārajai darbībai, bet arī savas personības un dzīves stāsta dēļ, kas vēl joprojām atstāj daudzus neatbildētus un neatrisinātus jautājumus. Lai arī Spānijā par šo autoru tapuši neskaitāmi pētījumi un sarakstītas visdažādākās grāmatas, Latvijā zināms salīdzinoši maz. Lorkas dramaturģija p...
2014
  • Filmas "Lielais laimests" teorētiskais pamatojums
  • Šņore Ilze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lielais laimests ir spēles īsfilma – ironisks stāsts par vieglu naudu, kas piesauc sliktas beigas pašam veiksmīgajam laimētājam. Galvenais varonis tirgus krāvējs Oskars(30) kādu dienu tirgū vietējā kafejnīcā sastop senu dienu mīlestību, kas viņam nekad nav bijusi aizsniedzama. Filma seko Oskara vienas dienas ceļojumam jeb dienas gaitai, kurā viņš cenšas pietuvoties kādreiz neaizsniedzamajai sievietei. Filmas vizuālais risinājums – gari kadri, pamatā izmantojot kadru iekšējo montāžu, rokas kamera...
2014
  • Klāva Knuta Sukura monolugas “Akracis” iestudējums
  • Sukurs Klāvs Knuts
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sava maģistra darba ietvaros izvēlējos iestudēt paša rakstīto monolugu “Akracis”. Manuprāt, iestudēt paša radītu literāro materiālu bija loģisks solis pēc bakalaura grāda iegūšanas dramaturģijā. Tas bija vērtīgi, jo iestudējuma veidošanas procesā ļāva man palūkoties uz dramaturģiju no cita – režisora – skatpunkta, tādējādi gūstot labu pieredzi un atziņas turpmāko darbu radīšanai. Tajā pašā laikā šāda izvēle ir ļoti bīstama, jo nepārtraukti jāstiprina sevī paškritika, kas neļautu dramaturģiski vā...
2014
  • Federiko Garsijas Lorkas lugas „Asins kāzas” iestudējums Elīnas Martinsones režijā
  • Martinsone Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Federiko Garsijas Lorkas luga „Asins kāzas” ir darbs, pret kuru gadu gaitā ir izveidojusies liela pietāte, kas varētu būt iemesls tam, ka šī luga Latvijas teātros nav iestudēta ļoti sen. Spānijas kultūras specifika, kas caurvij visu autora daiļradi arī apgrūtina viņa darbu iestudēšanu, jo Latvijas publikai „spāľu kaislības” bieži vien saistās ar televīzijas melodrāmām, kā arī latviešu mentalitāte un temperaments spēcīgi kontrastē ar Andalūzijas traģēdijā aprakstīto varoľu rīcību un emociju izpau...
2014
  • Diplomdarba izrādes „Herbe ar lielo cepuri” teorētiskā analīze
  • Niklasons Edgars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • „Herbe ar lielo cepuri” ir Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studenta Edgara Niklasona noslēguma darbs teātra režijā. Izrādes veidotāji, par pamatu ņemot Otrfīda Preislera pasaku „Herbe ar lielo cepuri” sižetu, radījuši savu versiju par Herbes ceļojumu uz bīstamajiem Vorlicas mežiem. Pasaku „Herbe ar lielo cepuri” pirmo reizi izdzirdēju bērnībā, klausoties audio ierakstu. Toreiz mani ļoti aizrāva atmosfēra, ko primāri radīja krāšņā un aizraujošā pasakas valoda. Man svarīgi bija „pārnes...
2014
loading_gif