Pāvela Jura promocijas darbs pedagoģijā skolas pedagoģijas apakšnozarē „Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūtā Dr.paed., profesores Alīdas Samusevičas vadībā laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam.
Promocijas darba mērķis: aktualizējot jauniešu pilsoniskās pozīcijas veidošanās priekšnosacījumus un pilsoniskās līdzdalības iespējas pedagoģiskajā procesā, izstrādāt skolēnu pilsoniskās līdzdalības veid...
Pētījums “Projekta “Latvijas skolas soma” ieviešana izglītības iestādēs” veikts pēc
Kultūras ministrijas pasūtījuma 1
. Pētījuma mērķis ir noskaidrot kultūras pakalpojumu
pieejamību Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem, balstoties uz ministrijas ar 2015.gada
13.oktobra rīkojumu Nr.5.1.-1-227 “Par projekta “Kultūras skolas soma” darba grupas
izveidošanu” izveidotās starpinstitucionālās darba grupas izvirzītajiem uzdevumiem, lai
izstrādātu projekta “Latvijas skolas soma” konceptu un saga...
Darba pētniecības tēma ir Latvijas valsts simfonisko orķestru (Latvijas Valsts Simfoniskais Orķestris, Valsts Kamerorķestris “Sinfonietta Rīga””) projekta vadības efektivitāte projektu vadības starptautisko metodoloģiju kontekstā. Ar projektiem kultūras jomā tiek saprasts procesu kopums, kurā tiek apvienoti cilvēku, materiālu un finanšu resursi, lai noteiktā laikā un izmaksu grafikā sasniegtu definēto mērķi.1 Latvijas valsts simfoniskajos orķestros kā projekti tiek skatīti 1) koncertdarbības un ...
Maģistra darbs Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē ir starpdisciplinārs pētījums ar galvenajiem pētniecības virzieniem filozofijas un mediju komunikācijas studijās. Pētījums domāts mediju, komunikācijas, psiholoģijas, socioloģijas un filozofijas studentiem kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlas izmantot darbā paustās idejas kā pamatu tālākiem pētījumiem.
Mediju pāreja uz digitālo vidi sniedz arvien plašākas iespējas veidot, publicēt un rediģēt vēstījuma saturu. ...
Pētījuma „Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā
kultūrizglītībā Latvijā” aktualitāti nosaka mūsdienu globalizācijas procesi – pieaugošā
konkurence darba tirgū, migrācija, iespējas stažēties ārvalstīs izglītībai atbilstošās profesijās,
starpkultūru mācīšanās multikulturālā sabiedrībā, zinātniskais un tehnoloģiskais progress,
izmaiņas vizuālā kultūrā. Visas šīs pārmaiņas sabiedrībā rosina izvērtēt Latvijas
kultūrizglītības mērķu un uzdevumu atbilstību mūsdienām.||The author...
Maģistra darba tēma ir kultūras patēriņa un līdzdalības specifika pierobežas teritoriju kultūras centros. Tiek salīdzināti divi novadi Ilūkstes novads, kas atrodas pierobežā un Aizputes novads, kas neatrodas pierobežā, bet ir citādi pielīdzināms Ilūkstes novadam. Pierobežas reģionos ir šķietami zems kultūras patēriņs un līdzdalība, par to liecina gan 2007. veiktais Kultūras patēriņa pētījums, gan 2014. gada Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktiviātēs 2007-2014: pētīj...
2018. gadā provizoriski plānota Latvijas Fotogrāfijas muzeja pārcelšanās uz jaunām, plašākām telpām no līdzšinējām Mārstaļu ielā 8 uz Mārstaļu ielu 6. Šis apstāklis
neizbēgami liek pārskatīt līdzšinējās, morāli novecojušās pastāvīgās ekspozīcijas saturu un dizainu, un domāt par jaunas, modernas ekspozīcijas izveidi. Pagājušajā gadā tika izveidota ekspozīcijas darba grupa (vadītāja Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore Maira Dudareva), kurā piedalās arī maģistra darba autore, un šobrīd norit dar...
Kultūras institūciju un kultūrizglītības iestāžu uzdevums ir veicināt ikviena cilvēka personisko izaugsmi, izglītošanos un radošā potenciāla atraisīšanu, kā arī iespējami plašākas auditorijas līdzdalību.
Dejas joma Latvijā kā spēcīgs sabiedriskās kultūrvides veidotājs, savās daudzveidīgajās izpausmēs stabili iekļaujas mākslas un kultūras mantojumā, vienlaikus radošā darbībā īsteno inovatīvus risinājumus ar mērķi ievērojami paaugstināt dejas nozares nozīmi sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā...
Pētījuma tēmas atslēgas koncepts ir tradīcija, kas, saskaņā ar amerikāņu folklorista, pētnieka S. Bronnera definīciju, ir kultūrā veidots atkārtotu prakšu kopums1, kas ir neatņemama cilvēka dzīves un jebkuras kopienas pastāvēšanas sastāvdaļa. Tradīcijas koncepts pēdējo desmitgažu laikā ir aktualizējies kā sociālo, tā humanitāro zinātņu pētījumos, gan uzskatot to par uz pagātni orientēto identitātes aspektu, kas raksturīgs mazām, pirms-industriālām kopienām, gan arī attiecinot to uz industriālās ...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
