Sociālās zinātnes

Filtra kritēriji

Sociālās zinātnesX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 68

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
	Žurnāla "Rosme" satura bibliogrāfiskais rādītājs 2001.-2005.gadam un 2011.-2014.gadam Krastiņa Sintija Latvijas Universitāte Bakalaura darbā pētīts žurnāls „Rosme” no 2001. līdz 2005. gadam un no 2011. līdz 2014. gadam. Darbā ir veikta datu analīze, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo kontentanalīzi, kā arī analizēti žurnāla „Rosme” raksti un izveidots bibliogrāfiskais rādītājs. Pētījumā izvirzītās hipotēzes - žurnālā „Rosme” tiek apkopoti raksti par dažādām tēmām, kas ir aktuālas cilvēkiem ar redzes problēmām Latvijā un no 2011. līdz 2014. gadam salīdzinājumā ar 2001. līdz 2005. gadam žurnāls „Rosme” ir publicējis...	2015
	Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte Zilberts Augusts Rīgas Stradiņa universitāte Maģistra darbā „Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte” aplūkotas, kādas ir mūsdienu bibliotēku identitātes jeb paštēli, un kādi ir to publiskie tēli, vienlaikus vērtējot, vai bibliotēku tēli saskan ar to identitātēm. Darba teorētiskajā daļā izklāstītas organizācijas un korporatīvās identitātes (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olin...	2015
	Latvijas skolu ar vācu valodas specializāciju pedagoģiskā darbība sabiedrības daudzvalodības veicināšanā Ķemere Rūta Liepājas Universitāte 21.gadsimts kā jauns etaps cilvēces attīstības vēsturē rada nepieciešamību būtiski bagātināt tādus sabiedrības resursus kā teorētiskās zināšanas un to praktisko pielietojumu. Ar apgūtām teorētiskajām zināšanām vien ir par maz: lai piemērotos straujajām izm aiľām politikā, kultūrā un ekonomikā, mūsdienu jaunietim jāprot tās arī radoši izmantot. Šis faktors rosina mainīt uzsvarus izglītībā, ieviest inovatīvas darba metodes, pilnveidot saskarsmes formas. Saistībā ...	2015
	Defence Strategic Communications (1) ISSN 2500-9478 Welcome to the inaugural edition of the journal “Defence Strategic Communications”, a new initiative form the NATO Strategic Communications Centre of Excellence in Latvia. As the UK’s longest serving Defence Strategic Communicator it is a privilege to be Chairman of the Editorial Board and I would like to thank my board colleagues for their support, hard work, advice, and help in preparing this issue. As the COE Director, Janis Sarts, says in his introduction the NATO StratCom COE has come at a ...	2015
	Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas pētījums Laķe Anda , Treimane Agnese, Grīnberga Līga Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...	2015
	Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā Bergmane Liene Latvijas Kultūras akadēmija Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...	2015
	Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs Freimane Baiba Latvijas Kultūras akadēmija Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...	2015
	„Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments Gūtmane Elīna Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...	2015
	Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē Kelase Kristiāna Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...	2015
	Neformālās kultūrizglītības nozīme sociālā kapitāla stiprināšanā Liepa Balode Ilze Latvijas Kultūras akadēmija Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...	2015