Sociālās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs
  • Freimane Baiba
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...
2015
  • „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments
  • Gūtmane Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...
2015
  • Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē
  • Kelase Kristiāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...
2015
  • Neformālās kultūrizglītības nozīme sociālā kapitāla stiprināšanā
  • Liepa Balode Ilze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...
2015
  • Jūras piekrastes kultūrainava un tās muzealizācijas iespējas. Kolkasraga piemērs
  • Marinska Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kāds ģeogrāfisks nogabals ir tikai tukša telpa, iekams to nav sākuši apdzīvot cilvēki. Ierodas cilvēki un, izmantojot dabas dotos resursus un savu radošo potenciālu, tukšu telpu pārvērš par savu dzīves vietu ar jēgu, ar nozīmi. Abu kopdarbošanās rada to, ko mēs pazīstam ar nosaukumu - kultūrainava. Ainavas vērtības apzināšanās sākusies saistībā ar vēlmi saglabāt nākamajām paaudzēm iepriekšējo paaudžu radīto. Sevišķi aktuāls aizsardzības jautājums kļuvis pēdējā laikā, pieaugot ekonomiskai un antr...
2015
  • Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas ziloņkaula priekšmetu stribūtisko aspektu analīze
  • Milere Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbs ir veltīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (turpmāk tekstā – LNMM) ziloņkaula priekšmetu izpētei, kas ir tā sauktās Austrumu mākslas kolekcijas sastāvdaļa. Kopā Austrumu mākslas kolekcijā ir aptuveni 2250 vienības, no kurām Japānas mākslu pārstāv apmēram 800 mākslas priekšmeti. Ziloņkaula priekšmeti šajā kolekcijā veido pavisam nelielu, taču savdabīgu un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu daļu. Maģistra darbā tiek pētīti 18 Japānas mākslas ziloņkaula priekšmeti. Šo mākslas objektu p...
2015
  • Kultūras produkta nozīme kafejnīcu un restorānu biznesa darbības nodrošināšanā Rīgā
  • Šķēle Anete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba „Kultūras produkta nozīme kafejnīcu un restorānu biznesa darbības nodrošināšanā Rīgā ” ir izvērsts ieskats ēdināšanas uzņēmējdarbības mijiedarbībā ar kultūras aktivitātēm. Darba teorētiskā daļa veidota, pamatojoties uz Dž. Gilmora, Dž. Paina, P. Drakera, S. Godina, P. Fiska, Dž. Rifkina un citu autoru radīto literatūru un pieejamajiem avotiem. Pētījuma mērķis, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo metodoloģiju, noskaidrot kultūras produktu nozīmi kafejnīcu un restorānu biznesa darbības no...
2015
  • Kultūras produktu piedāvājums un programmas veidošanas pamatprincipi Latvijas pilsētu un novadu svētkos
  • Valaine Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs no 2007.–2014. gadam parāda, ka kultūras aktivitāte, kurā visvairāk pēdējā gada laikā ir iesaistījušies Latvijas iedzīvotāji, pārliecinoši ir tieši pagasta, pilsētas vai novada svētku svinēšana, tos vismaz reizi pēdējā gada laikā apmeklējuši 69% no visiem aptaujātajiem. Dati liecina par šī kultūras pasākuma formāta aktualitāti mūsdienās un pieprasījumu Latvijas iedzīvotāju sabiedrībā. Autore to var apliecināt ...
2015
  • Latvijas skolu ar vācu valodas specializāciju pedagoģiskā darbība sabiedrības daudzvalodības veicināšanā
  • Ķemere Rūta
  • Liepājas Universitāte
  • 21.gadsimts kā jauns etaps cilvēces attīstības vēsturē rada nepieciešamību būtiski bagātināt tādus sabiedrības resursus kā teorētiskās zināšanas un to praktisko pielietojumu. Ar apgūtām teorētiskajām zināšanām vien ir par maz: lai piemērotos straujajām izm aiľām politikā, kultūrā un ekonomikā, mūsdienu jaunietim jāprot tās arī radoši izmantot. Šis faktors rosina mainīt uzsvarus izglītībā, ieviest inovatīvas darba metodes, pilnveidot saskarsmes formas. Saistībā ...
2015
  • Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībnieku ekspresinterviju analīze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki (ZBDS) ir Latvijā (Imanta Kokara) iniciēti kordziedāšanas svētki, kas tieši saistīti ar un analogi arī Latvijas Dziesmu svētku tradīcijai. ZBDS pirmo reizi notika 1995. gadā Rīgā, pēc tam tie notikuši visās iesaistītajās dalībvalstīs ar neregulāru laika intervālu. 2015.gadā tie atkal norisinājās Latvijā (25.-28.jūnijs), pulcējot apmēram 8000 koristus no 8 valstīm, arī latviešu diasporas korus. ZBDS mērķis ir pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierko...
2015

Nav rezultātu

loading_gif