Bakalaura darbā pētīts žurnāls „Rosme” no 2001. līdz 2005. gadam un no 2011. līdz
2014. gadam.
Darbā ir veikta datu analīze, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo kontentanalīzi, kā
arī analizēti žurnāla „Rosme” raksti un izveidots bibliogrāfiskais rādītājs.
Pētījumā izvirzītās hipotēzes - žurnālā „Rosme” tiek apkopoti raksti par dažādām
tēmām, kas ir aktuālas cilvēkiem ar redzes problēmām Latvijā un no 2011. līdz 2014. gadam
salīdzinājumā ar 2001. līdz 2005. gadam žurnāls „Rosme” ir publicējis...
Maģistra darbā „Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte” aplūkotas, kādas ir mūsdienu bibliotēku identitātes jeb paštēli, un kādi ir to publiskie tēli, vienlaikus vērtējot, vai bibliotēku tēli saskan ar to identitātēm.
Darba teorētiskajā daļā izklāstītas organizācijas un korporatīvās identitātes (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olin...
21.gadsimts kā jauns etaps cilvēces attīstības vēsturē rada nepieciešamību būtiski
bagātināt tādus sabiedrības resursus kā teorētiskās zināšanas un to praktisko pielietojumu. Ar
apgūtām teorētiskajām zināšanām vien ir par maz: lai piemērotos straujajām izm
aiľām
politikā, kultūrā un ekonomikā, mūsdienu jaunietim jāprot tās arī radoši izmantot. Šis faktors
rosina mainīt uzsvarus izglītībā, ieviest inovatīvas darba metodes, pilnveidot saskarsmes
formas.
Saistībā ...
Welcome to the inaugural edition of the journal “Defence Strategic
Communications”, a new initiative form the NATO Strategic Communications
Centre of Excellence in Latvia. As the UK’s longest serving Defence Strategic
Communicator it is a privilege to be Chairman of the Editorial Board and I would
like to thank my board colleagues for their support, hard work, advice, and help in
preparing this issue. As the COE Director, Janis Sarts, says in his introduction the
NATO StratCom COE has come at a ...
Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...
Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu.
Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu.
Latvijā katra...
Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...
Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...
Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja
kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...
Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
