|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Mākslas un varas attiecības Latvijā 20. gadsimta 60. UN 70. gados. Mākslinieka Gunta Strupuļa piemērs
- Puzaka Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba galvenais pētnieciskais jautājums ir: kā mijiedarbojas mākslas un varas attiecības 20. gadsimta 60. un 70. gados mākslinieka Gunta Strupuļa dzīvē un daiļradē? Lai uz to atbildētu pētītas mākslas un varas attiecības ASV, PSRS un Eiropas mākslā, kā arī Latvijas mākslas attīstība. Svarīga pētījuma daļa ir mākslinieka Gunta Strupuļa biogrāfija un daiļrade, kas atspoguļo mākslas un varas attiecības minētajā laika posmā.
Darba mērķis ir: izmantojot mākslinieka Gunta Strupuļa piemēru, at...
|
2016 |
|
- Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi
- Dudare Lelde
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta
palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis
nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18.
gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par
spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau
rakstīšanas brīdī ir paredzēta ...
|
2016 |
|
- Mēness simbolikas daudzveidība kora Kamēr… koncertciklā “Mēness dziesmas”
- Dzintare Ieva
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmī...
|
2016 |
|
- Vēstījuma specifika Ingas Ābeles romānos
- Stīpniece Elīza
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba mērķis ir atklāt un raksturot specifisko un savdabīgo Ingas Ābeles romānu „Uguns nemodina”, „Paisums” un „Klūgu mūks” vēstījumā.
Darba aktualitāte skaidrojuma ar to, ka Inga Ābele šobrīd ir viena no pamanāmākajām personībām latviešu literatūrā. I. Ābele, kas pēc izglītības ir dramaturģe, veiksmīgi sevi pieteikusi visos literatūras žanros – dzejā, prozā un dramaturģijā – un par šiem darbiem vairākkārt saņēmusi ne tikai atzinīgus vārdus, bet arī prestižas literatūras balvas. Bakala...
|
2016 |
|
- Gija de Mopasāna daiļdarbu interpretācijas kino: sievietes tēls
- Straupmane Elza
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Gija de Mopasāna (Guy de Maupassant) stāsti un romāni aizrāvuši lasītājus visā pasaulē jau kopš to radīšanas 19. gadsimta beigās. Arī latviešu valodā autors ir plaši tulkots un viņa darbi iemīļoti. Vispazīstamākais no Mopasāna romāniem visā pasaulē ir „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885). Būdama Mopasāna talanta cienītāja, savu personīgo interešu vadīta jau savā iepriekšējā kursa darbā esmu pētījusi šī romāna interpretācijas kino un teātrī.
Izvēršot šo tēmu plašāk, bakalaura darbā tiks pētītas arī citu Gij...
|
2016 |
|
- Mākslas telpas heterotopija. Mākslas dārzs “Nekurienes vidū”
- Stupele Austra
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Cilvēka attiecības ar telpu ir neizbēgamas. Kaut arī iespējams to ikdienā neapzināties, taču ir neiespējami tajā neatrasties. Emocionālā, simboliskā, sociālā, iztēles, kā arī ģeogrāfiskā telpa ir nozīmīga cilvēkam gandrīz visās darbības sfērās. Telpas jēdziens savās daudzajās nozīmēs nav svešs arī māksliniekiem un kuratoriem, jo ir pateicīgs izejas punkts darbu koncepciju veidošanā. Viens no spilgtākajiem nesenajiem piemēriem ir 2014. gadā notikušais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit „U...
|
2016 |
|
- Atbalsta instrumentu pieejamība kultūras un radošajām industrijām Latvijā
- Medne Brigita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Ekonomiskā krīze, digitalizācija, pārmaiņas sabiedrībā, tostarp pieprasījumā, vēlme pēc piederības un kultūras vērtībām. Tie ir tikai daži no iemesliem, kas kultūras un radošās industrijas paceļ attīstības plānošanas un ekonomikas dienaskārtības pirmajās rindās. Šis atšķirīgais uzņēmējdarbības lauciņš ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, pilsētu, valstu un kopējā Eiropas Savienības attīstībā — konkurētspējas, nodarbinātības, labklājības, inovāciju, tūrisma veicināšanā. Ekonomikas pārmaiņu...
|
2016 |
|
- Laikmeta atspoguļojums Intas Rukas fotogrāfijā
- Engere Karlīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Fotogrāfijas vēstures un attīstības nozīmīgumu iespējams skatīt dažādos kontekstos
- sākot ar zinātnes, ķīmijas un tehnikas sasniegumiem, līdz fotogrāfijai, kā nozīmīgam
vēstures pētniecības materiālam. Mūsdienās fotogrāfija tiek skatīta arī kā radoša darbība,
mākslas veids. Laikmetu raksturojošo iezīmju pētniecība fotogrāfes Intas Rukas 20.
gadsimta 80.–90. gadu daiļradē paplašina darba autores, starpkultūru sakaru Latvija-
Francija apakšprogrammas studentes, redzesloku un padziļina izpratni pa...
|
2016 |
|
- Dvēseles, nāves un sievietes koncepti franču un beļģu simbolismā un Edvarta Virzas darbos
- Ņesterovs Kaspars
- Latvijas Kultūras akadēmija
- “Ir jābūt absolūti modernam.”1 Tā rakstījis viens no nozīmīgākajiem simbolistiem
Arturs Rembo (Arthur Rimbaud), kurš ievērojami ietekmēja gan simbolisma, gan
modernisma rakstniekus. Šis citāts zināmā mērā atklāj visu simbolisma būtību, kas 19. un
20. gs. iezīmējas kā mākslas paradigmu maiņa, ienākot Eiropas mākslā modernismam, kas
rodas kā rezultāts pasaules mainībai un vērtību pārklasifikācijai. Simbolisms vēlas radīt
modernu izteiksmes veidu un vēršas pret pastāvošo naturālisma un reālisma obj...
|
2016 |
|
- Latvijas vēstniecības Francijā darbības atjaunošanas process un pirmās tās vēstnieces Ainas Nagobads-Ābols darbības izvērtējums
- Kiršteina Līga Villija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Otrā kursa darba ietvaros bakalaura darba autore veica pētījumu par Latvijas vēstniecības Francijā lomu latviešu kultūras identitātes saglabāšanā, kura gaitā iepazinās ar Latvijas vēstniecības Francijā un ārlietu resora vēsturi, kā arī ar nacionālās identitātes jēdzienu globalizācijas kontekstā un vēstniecības ieguldījumu latviskās identitātes popularizēšanā laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Kaut sākotnēji bija iecerēts līdzšinējo pētījumu attīstīt emigrācijas un latviskās identitātes līdzp...
|
2016 |
