|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Pansionāts kā folklorista pētniecības lauks
- Žvārte Elvīra
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Folkloras pētnieku interesi vēsturiski saistījuši teicēji, kuru attiecīgais vecuma posms liecina par aizvadītu pieredzes bagātu mūžu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta laikā, folkloristikas nozarei reflektējot par sevi, tās robežas un intereses objektu loks ir paplašinājies, meklējot un atrodot tautu (folk) ar savām zināšanām (lore) lielu un mazu sociālu grupu ietvaros, piemēram, starp kāda biroja darbiniekiem. Mūsdienās savu folkloru var atrast katrā sociālā vai profesionālā grupā – star...
|
2016 |
|
- Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte
- Želve Valērija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba „Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte” ietvaros tiek sniegts ieskats ielu mākslas attīstībā Latvijā un Zviedrijā, tiek veikts salīdzinājums starp ielu mākslas lokācijas vietām Rīgā un Stokholmā, kā arī salīdzinājums starp ielu mākslas leģitimitāti abās galvaspilsētās, turklāt tiek piedāvāta Rīgas ielu mākslas darbu karte. Par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts ielu mākslas vietas izvēles un tiesiskā regulējuma aspektu pētīšana Rīgā un Stokholmā un to savstarp...
|
2016 |
|
- Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze
- Žunda Diāna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darbā “Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze” uzmanība tiek fokusēta uz krāsu semantikas un gaismas parādību simbolisko nozīmi kristīgās reliģijas kanonizētajos Svētajos Rakstos. Bakalaura darba mērķis ir identificēt un analizēt Svētajos Rakstos minēto krāsu un gaismas fenomenus, mēģināt izskaidrot šīs parādības pielietojuma iemeslus un nozīmes un norādīt uz kopsakarībām un atšķirībām divos bībelisko tekstu fragmentos – Mozus Otrajā grāmatā un Jāņa A...
|
2016 |
|
- Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošajās vārdnīcās: augu nosaukumi
- Sviķe Silga
- Ventspils Augstskola
- Speciālā leksika ir būtiska vispārīgajās divvalodu tulkojošajās vārdnīcās ietvertās leksikas daļa. Speciālās leksikas atlasē, leksikogrāfiskajā apstrādē un mērķvalodas atbilsmju izvēlē nepieciešamas attiecīgās nozares zināšanas un nereti jāpiesaista nozares speciālisti. Stefans Politovs (Politov 2005, 164), analizējot vācu - bulgāru valodas vārdnīcas, uzsver, ka vārdnīcās nav pietiekami pārstāvēta dažādu nozaru leksika, un
tāpēc vispārīgo tulkojošo vārdnīcu lietotāj...
|
2016 |
|
- Folkloras loma padomju Latvijā 20.gs. astoņdesmito gadu pirmajā pusē. A. Slapiņa filma "Latviešu folklora" piemērs
- Kņaze Liene
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Folkloras kustība mūsdienās ir ļoti plaša un tā piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, sākot ar kopīgu gadskārtu tradīciju atzīmēšanu, līdz pat īpašiem cilvēku dzīves ritiem kā krustabu, kāzu vai bēru savdabīgo tradīciju atspoguļojumu. Mūsdienās ar tradicionālo kultūras vērtību apzināšanu iespējams iepazīties jau no bērnības folkloras festivālā Pulkā ejmu, pulkā teku (kopš 1994. gada), kurā iesaistās bērnu folkloras kopas un atsevišķi tiek rīkoti stāstnieku konkursi, kuros tiek izcelta pasaku, ...
|
2016 |
|
- Kulinārās tradīcijas Jaunā gada svinībās Nīcas novadā. Paaudžu salīdzinājums.
- Kurgane Anna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šis ir starpdisciplinārs pētījums, kurā tiek izzinātas Jaunā gada kulinārās tradīcijas Nīcas novadā, aplūkojot gan tradīcijas jēdzienu un pētniecību, gan arī Jaunā gada tradīcijas Latvijā, izmantojot dažādas puplikācijas un avotus, kā arī veicot lauka pētījumu Nīcas novadā.
Jaunā gada sagaidīšana ir svinības, kuras tiek plaši atzīmētas visā pasaulē. Dažādām tautām ir savas tradīcijas, kuras ir izkoptas daudzu gadsimtu garumā. Neskatoties uz Jaunā gada svinēšanas seno vēsturi pasaulē, sabiedrībā ...
|
2016 |
|
- Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs
- Kurklīte Santa
- Latvijas Kultūras akadēmija
- S. Kurklītes bakalaura darbā „Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs” ir izpētītas
un salīdzinātas Latvijas un Ziemeļvalstu likumdošanas daļas, kuras aizstāv dzīvnieku tiesības.
Darba gaitā apskatīta arī Latvijas un Ziemeļvalstu dzīvnieku tiesību likuma un
dzīvnieku tiesību aizstāvošo organizāciju attīstības vēsture, kā arī tā salīdzināta. Darbs sevī
ietver vispārīgu informāciju par ētiku attiecībā pret dzīvniekiem, dzīvnieku brīvības piecas
pamatnostādnes, informāciju par darbā apskatīto v...
|
2016 |
|
- Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras institūcijas
- Kuzmina Evita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma “Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras instiūcijas” tika izvēlēta, balstoties uz diviem būtiskiem aspektiem, proti, tradīciju un novitāti muzeju arhitektūrā un komunikācijā Norvēģijā un Latvijā 21. gs. Knuts Hamsuns un Žanis Lipke bija laikabiedri, un abām izcilajām, bet pretrunīgajām personībām par godu ir uzceltas speciāli viņiem veltītas kultūras institūcijas Norvēģijā un Latvijā.
Pētījumā aplūkota un analizēta novitātes nozīme muzeju koncepcij...
|
2016 |
|
- Mūsdienu Latvijas problēmas un to atspoguļojums laikraksta "Latvijas Avīze" "Lata romānu" sērijā (2004. līdz 2014. gadam)
- Lāriņa Daina
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šī darba uzmanības centrā ir laikraksta „Latvijas Avīze” izdotie “Lata romāni”. Ideju par šādu darba tēmu raisīja interese par mūsdienu literatūru un to, kā tajā atspoguļojas apkārtējā vide, laikmeta iezīmes un cilvēks. Šī darba ietvaros tika pētīts, kā šie romāni, kuri pēc to tapšanas ieceres sasaistīti ar ikdienas dzīvi, mūsdienu situācijām un kāda ir tajos paustā problemātika.
“Lata romānu” sērija ir aktuāla, tās romāni iznāk šobrīd, tajā ir daudzveidīga tematika, tā paver iespējas dažādiem l...
|
2016 |
|
- Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs
- Larsens Tomass
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba „Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs” ietvaros tika izpētīts eiro naudas kultūrvēsturiskais vēstījums, izvērtējot eiro banknotēs un monētās izmantotos simbolus, tēlus, pretviltošanas elementus, raksturojot dizaina tematiku un tēlu simbolisko nozīmi, par to, ko katra eiro zonas dalībvalsts ir izvēlējusies paradīt uz savu emitēto monētu nacionālajām pusēm, kā arī noskaidrojot, kā sabiedrība uztver eiro naudas dizainā izmantoto vēstījumu. Pētījumā ietvarā tika izveidota ...
|
2016 |
