|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Santjago de Kompostela (Santiago de Compostela) kultūrvēsturiskais mantojums
- Katarina Viktorija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Ik gadu svētceļotāji no visas pasaules dodas vairāku simtu kilometru garā ceļā, kura
sākums vēsturiski tiek uzskatīts par jebkuras mājas slieksni, pār kuru iziet svētceļotājs.
Sv. Jēkaba ceļš (latīņu val. Peregrinatio Compostellana, spāņu val. Camino de Santiago, bet
paralēli lieto arī, piemēram, Way of St. James angļu val., Le pèlerinage de Saint-Jacques-de-
Compostelle franču val., Jakobsweg vācu val. utt.) ir trešais nozīmīgākais kristiešu
svētceļojums pēc Romas un Jeruzalemes. Šis ceļš jau v...
|
2016 |
|
- Culture Crossroads
- Muktupāvela Rūta , Savicka Aida, Repšienė Rita, Šmidchens Guntis , Laķe Anda , Kristberga Laine , Freiberga Kristīne, Kulbok Latik Egge, Treimane Agnese , Ekmanis Līga, Vinogradova Līga, Žukauskiene Odeta
- Latvijas Kultūras akadēmija
|
2016 |
|
- Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā
- Baranovska Anastasija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
|
2016 |
|
|
2016 |
|
- Jauna muzeja veidošana. Rīgas sabiedriskā transporta muzeja iecere
- Andžāne Inita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
|
2016 |
|
- Krievu literatūras interpretācija režisora Vladislava Nastavševa teātra izrādēs
- Studente Laura
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Krievu literatūras iestudējumi uz Latvijas teātru skatuvēm nav retums – katru sezonu skatītājiem tiek piedāvātas arvien jaunas izrādes. Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī, Indra Roga Latvijas Nacionālajā un Valmieras Drāmas teātrī, Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī daudzi citi režisori iestudē gan krievu klasiķus, gan seko līdzi mūsdienu dramaturģijai. Tomēr no kopējā piedāvājuma izceļas režisora Vladislava Nastavševa (1978) izrādes – viņa izrādēs formai, neparastiem inscenējuma l...
|
2015 |
|
- Dokumentālā filma „Laiks!” - etodes un mērķis
- Tomašicka Katrīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Dokumentālais kino. Ko mēs saprotam ar šiem vārdiem? Tam ir daudzas izpausmes, zem šī vārdu salikuma slēpjas plašs darbu spektrs. Dokumentālais kino var būt gan ieskats eksotiskā vidē un dzīvesveidā („Nannook of the North” (1922.)), gan kinematogrāfiska poēma par autora iekšējo pasauli vai kādu notikumu „Kyaanisqatsi”(1982.), „The Drifters” (1929.)). Dokumentālais kino kalpo arī kā propagandas rīks, kas ietekmē cilvēku prātus („Man with the movie camer” (1932), „Triumph of the Will”, (1936.)), k...
|
2015 |
|
- Erika Ādamsona noveles "X un Y" iestudējums Latvijas Radioteātrī
- Treija Aija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latviešu 20. gadsimta sākuma īsprozas meistara Erika Ādamsona (1907-1946) noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937) ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Šis krājums ietver dažādu cilvēku portretus, tos visus vieno kāda rakstura, dzīves uztveres īpatnība, ko autors nodēvējis par "smalko kaiti". E. Ādamsona cilvēks "par dažādiem
sīkumiem viegli, ātri un bieži uztraucas, viņš cenšas harmonizēt savu personību, analizējot dažādas rakstura nepilnības un dīvainības jeb "smalkās kaites"; intelektuālisestē...
|
2015 |
|
- Laikmetīgās dejas izrāde Rauts
- Bankava Agate
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Svētki var būt viss, kas mums apkārt.Viss atkarīgs no tā, kāds ir
katra individuālais priekšstats par svētkiem un to nozīmi. Sabiedrībā ir
neiespējami dzīvot izbēgot svētkus. Jebkura kopābūšana jau sevī
iekļauj svētku saknes. Svētki dod iespēju identificēties un komunicēt
ar līdzcilvēkiem. Laiks svētkos paskrien vai velkās izrietot no
sabiedrības, kas sanākusi kopā. Māksliniekam ir svarīgi atrast savu
pašlaiku ar ko dalīties. Manuprāt, viens no nozīmīgākajiem
mākslinieka uzdevumiem ir dalīties a...
|
2015 |
|
- Vēsturiskās un politiskās norises Džemmas Skulmes, Imanta Lancmaņa, Vladislava Lakšes un Reiņa Virtmaņa mākslas darbos
- Beijere Madara
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Darbā apskatītos māksliniekus vieno centieni gleznot un zīmēt ar ideju – ar saviem radošajiem darbiem izvēlētie mākslinieki cenšas sabiedrībai paust savu attieksmi un domas. Džemmas Skulmes, Imanta Lancmaņa, Vladislava Lakšes un Reiņa Virtmaņa radītajos darbos ir ietverts nepārprotams mākslinieku skatījums uz vēstures, politikas un sociālām norisēm, piemēram, šie mākslinieki savos darbos ir spēcīgi rādījuši revolūciju, kara postu un cilvēku traģiskos likteņus....
|
2015 |
