Latviešu

Filtra kritēriji

LatviešuX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 316

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
	Ielu māksla kā pilsētvides elements un tās izpausmes veidi Rīgā Balode Elīna Latvijas Kultūras akadēmija Viens no ielu mākslas pazīstamākajiem žanriem ir grafiti, tas ir radies ASV ap 1960. gadu. Šajā laikā ASV bija izteikta reklāmas kultūra, kas mudināja sabiedrības marginālās grupas un citus "ignorētos" ar sienu zīmējumiem un parakstiem reklamēt sevi. Sākotnēji grafiti māksla ir kalpojusi kā daţādu deviantu grupējumu teritorijas iezīmēšanas instruments Eiropā ielu māksla izveidojās Francijā 20. gadsimta. 60./70. gadu mijā, t.s. studentu maija notikumu laikā kā sociālā protesta formas izpausme ar ...	2015
	Žurnāla "Rosme" satura bibliogrāfiskais rādītājs 2001.-2005.gadam un 2011.-2014.gadam Krastiņa Sintija Latvijas Universitāte Bakalaura darbā pētīts žurnāls „Rosme” no 2001. līdz 2005. gadam un no 2011. līdz 2014. gadam. Darbā ir veikta datu analīze, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo kontentanalīzi, kā arī analizēti žurnāla „Rosme” raksti un izveidots bibliogrāfiskais rādītājs. Pētījumā izvirzītās hipotēzes - žurnālā „Rosme” tiek apkopoti raksti par dažādām tēmām, kas ir aktuālas cilvēkiem ar redzes problēmām Latvijā un no 2011. līdz 2014. gadam salīdzinājumā ar 2001. līdz 2005. gadam žurnāls „Rosme” ir publicējis...	2015
	Īpašvārdi tradicionālajā un elektroniskajā leksikogrāfijā: makrostruktūras aspekts Jērāne Santa	2015
	Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte Zilberts Augusts Rīgas Stradiņa universitāte Maģistra darbā „Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte” aplūkotas, kādas ir mūsdienu bibliotēku identitātes jeb paštēli, un kādi ir to publiskie tēli, vienlaikus vērtējot, vai bibliotēku tēli saskan ar to identitātēm. Darba teorētiskajā daļā izklāstītas organizācijas un korporatīvās identitātes (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olin...	2015
	Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs Freiberga Kristīne Latvijas Kultūras akadēmija Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...	2015
	Ekonomiskā krīze kā pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos Bertuse Ieva Latvijas Kultūras akadēmija Lielāka vai mazāka mēroga pārmaiņas ir neizbēgama ikvienas organizācijas darbības sastāvdaļa. Tām var būt dažādi sociāli, politiski un ekonomiski iemesli, kas var veicināt gan iepriekš stratēģiski rūpīgi plānotas pārmaiņas, gan arī tādas, kas norisinās strauji kādu iepriekš neparedzamu notikumu dēļ. Tādēļ mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, pārmaiņu tematika kļūst arvien aktuālāka arī tādu organizāciju vidū kā muzeji, kuru darbība ierasti saistās drīzāk ar saglabāšanu nemainīgā stāvoklī. Pētījum...	2015
	Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā Bergmane Liene Latvijas Kultūras akadēmija Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...	2015
	Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos Bogustova Anna Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...	2015
	Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze Erta Katrīna Latvijas Kultūras akadēmija Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...	2015
	Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs Freimane Baiba Latvijas Kultūras akadēmija Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...	2015