|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Folkloras loma padomju Latvijā 20.gs. astoņdesmito gadu pirmajā pusē. A. Slapiņa filma "Latviešu folklora" piemērs
- Kņaze Liene
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Folkloras kustība mūsdienās ir ļoti plaša un tā piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, sākot ar kopīgu gadskārtu tradīciju atzīmēšanu, līdz pat īpašiem cilvēku dzīves ritiem kā krustabu, kāzu vai bēru savdabīgo tradīciju atspoguļojumu. Mūsdienās ar tradicionālo kultūras vērtību apzināšanu iespējams iepazīties jau no bērnības folkloras festivālā Pulkā ejmu, pulkā teku (kopš 1994. gada), kurā iesaistās bērnu folkloras kopas un atsevišķi tiek rīkoti stāstnieku konkursi, kuros tiek izcelta pasaku, ...
|
2016 |
|
- Kulinārās tradīcijas Jaunā gada svinībās Nīcas novadā. Paaudžu salīdzinājums.
- Kurgane Anna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šis ir starpdisciplinārs pētījums, kurā tiek izzinātas Jaunā gada kulinārās tradīcijas Nīcas novadā, aplūkojot gan tradīcijas jēdzienu un pētniecību, gan arī Jaunā gada tradīcijas Latvijā, izmantojot dažādas puplikācijas un avotus, kā arī veicot lauka pētījumu Nīcas novadā.
Jaunā gada sagaidīšana ir svinības, kuras tiek plaši atzīmētas visā pasaulē. Dažādām tautām ir savas tradīcijas, kuras ir izkoptas daudzu gadsimtu garumā. Neskatoties uz Jaunā gada svinēšanas seno vēsturi pasaulē, sabiedrībā ...
|
2016 |
|
- Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs
- Kurklīte Santa
- Latvijas Kultūras akadēmija
- S. Kurklītes bakalaura darbā „Dzīvnieku tiesības Latvijā un Ziemeļvalstīs” ir izpētītas
un salīdzinātas Latvijas un Ziemeļvalstu likumdošanas daļas, kuras aizstāv dzīvnieku tiesības.
Darba gaitā apskatīta arī Latvijas un Ziemeļvalstu dzīvnieku tiesību likuma un
dzīvnieku tiesību aizstāvošo organizāciju attīstības vēsture, kā arī tā salīdzināta. Darbs sevī
ietver vispārīgu informāciju par ētiku attiecībā pret dzīvniekiem, dzīvnieku brīvības piecas
pamatnostādnes, informāciju par darbā apskatīto v...
|
2016 |
|
- Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras institūcijas
- Kuzmina Evita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma “Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras instiūcijas” tika izvēlēta, balstoties uz diviem būtiskiem aspektiem, proti, tradīciju un novitāti muzeju arhitektūrā un komunikācijā Norvēģijā un Latvijā 21. gs. Knuts Hamsuns un Žanis Lipke bija laikabiedri, un abām izcilajām, bet pretrunīgajām personībām par godu ir uzceltas speciāli viņiem veltītas kultūras institūcijas Norvēģijā un Latvijā.
Pētījumā aplūkota un analizēta novitātes nozīme muzeju koncepcij...
|
2016 |
|
- Mūsdienu Latvijas problēmas un to atspoguļojums laikraksta "Latvijas Avīze" "Lata romānu" sērijā (2004. līdz 2014. gadam)
- Lāriņa Daina
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šī darba uzmanības centrā ir laikraksta „Latvijas Avīze” izdotie “Lata romāni”. Ideju par šādu darba tēmu raisīja interese par mūsdienu literatūru un to, kā tajā atspoguļojas apkārtējā vide, laikmeta iezīmes un cilvēks. Šī darba ietvaros tika pētīts, kā šie romāni, kuri pēc to tapšanas ieceres sasaistīti ar ikdienas dzīvi, mūsdienu situācijām un kāda ir tajos paustā problemātika.
“Lata romānu” sērija ir aktuāla, tās romāni iznāk šobrīd, tajā ir daudzveidīga tematika, tā paver iespējas dažādiem l...
|
2016 |
|
- Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs
- Larsens Tomass
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba „Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs” ietvaros tika izpētīts eiro naudas kultūrvēsturiskais vēstījums, izvērtējot eiro banknotēs un monētās izmantotos simbolus, tēlus, pretviltošanas elementus, raksturojot dizaina tematiku un tēlu simbolisko nozīmi, par to, ko katra eiro zonas dalībvalsts ir izvēlējusies paradīt uz savu emitēto monētu nacionālajām pusēm, kā arī noskaidrojot, kā sabiedrība uztver eiro naudas dizainā izmantoto vēstījumu. Pētījumā ietvarā tika izveidota ...
|
2016 |
|
- Tradicionālās ziemeļbriežkopības saglabāšana mūsdienu sāmu kultūrvidē Norvēģijā
- Lejniece Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Darba tēmu darba autore izvēlējusies, jo viņu jau kopš bērnības patiesi interesējušas aukstā klimata zemes, tajās piekoptās tradīcijas un piekoptais dzīvesstils, kas šķitis eksotisks un noslēpumains. Tā kā savu bakalaura studiju ietvaros darba autore apgūst norvēģu valodu, viņai radusies interese uzzināt pēc iespējas vairāk par sāmiem tieši Norvēģijas teritorijā un izpētīt, kādas ir viņu attiecības ar pārējiem valsts iedzīvotājiem, kā arī, kā mūsdienu norvēģu sabiedrībā sāmi tiek pieņemti vai, t...
|
2016 |
|
- Egle latviešu ģimenes godos Latvijas terirotijā pēc paražu aprakstiem latviešu folkloras krātuves arhīvā
- Liepiņa Eva
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Daţādu augu izmantošana ģimenes godos un ar tiem saistītajās latviskajās
tradīcijās un rituālos ir samērā plaši pētīts temats zinātniskajā literatūrā, kuram
pievērsušies tādi zinātnieki kā Janīna Kursīte, Kārlis Straubergs, Gatis Ozoliņš
u.c. Egle ir viens no augiem, kurš tika bieţi pielietots latviskajās tradīcijās un
rituālos, bet kura pielietojums tādos ģimenes godos kā kristībās, kāzās un bērēs
faktiski nav atsevišķi pētīts. Rakstot savu kursa darbu par augu izmantošanu
latviešu ģimenes godo...
|
2016 |
|
- Latvijas valsts simfonisko orķestru projektu vadības efektivitāte starptautisko projektu vadības metodoloģiju kontekstā
- Novojevska Tatjana
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Darba pētniecības tēma ir Latvijas valsts simfonisko orķestru (Latvijas Valsts Simfoniskais Orķestris, Valsts Kamerorķestris “Sinfonietta Rīga””) projekta vadības efektivitāte projektu vadības starptautisko metodoloģiju kontekstā. Ar projektiem kultūras jomā tiek saprasts procesu kopums, kurā tiek apvienoti cilvēku, materiālu un finanšu resursi, lai noteiktā laikā un izmaksu grafikā sasniegtu definēto mērķi.1 Latvijas valsts simfoniskajos orķestros kā projekti tiek skatīti 1) koncertdarbības un ...
|
2016 |
|
- Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme
- Peļāvina Madara
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šī maģistra darba tēma ir “Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme”. Tēmas izvēli noteikusi gan personiskā motivācija, jo autores dzimtā ir lībiešu senči, gan tas, ka Latvijas kultūras mantojuma –gan materiālā, gan nemateriālā –saglabāšana kopumā –un līdz ar to arī lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana –ir neapšaubāmi aktuāla tēma. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka Latvijā un visā pasaulē kopumā ir vien aptuveni ...
|
2016 |