|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Sieviešu tiesību vēsturiskie aspekti Francijā. Olimpa de Gūža
- Gau Alise
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Sieviešu tiesības – šī tēma sabiedrībā tiek apspriesta arvien vairāk un vairāk. Dažādu
ar sieviešu tiesību neievērošanu saistīto problēmu risināšanā iesaistās sabiedrības redzeslokā
ļoti bieži redzamas personas, tostarp dažādi aktieri, režisori, mūziķi un citas slavenības.
Mūsdienās šī uzdrīkstēšanās runāt par sieviešu tiesībām šķiet pašsaprotama, bet vai tā tas ir
bijis vienmēr? Kādas netaisnības sievietes ir pieredzējušas pagātnē un kā dažādas
vienlīdzības idejas attīstījušās laika gaitā – šie...
|
2016 |
|
- Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi
- Boguļko Anete
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Izvēlētā bakalaura darba tēma ir Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un
ar to saistītie jautājumi. Luga sarakstīta 1978. gadā pēc franču režisora Bruno Beglēna
(Bruno Boëglin, 1951 – ) pieprasījuma un pirmo reizi iestudēta 1978. gadā Eldorado teātrī
(Le Théâtre de l'Eldorado) Lionā, Francijā. Lugas autors Bernārs Marī Koltess (Bernard-
Marie Koltès, 1948 – 1989) ir franču dramaturgs un režisors. No 1970. gada līdz 1971.
gadam B. M. Koltess Studējis Strasbūras Nacionālā teātra skolas (...
|
2016 |
|
- Mūsdienu (2015.g.) bēgļi Latvijā un Norvēģijā: iedzīvotāju un mediju attieksme
- Boltre Katrīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šī bakalaura darba mērķis – izpētīt un salīdzināt Latvijas un Norvēģijas iedzīvotāju un mediju attieksmi pret mūsdienu (2015.g.) bēgļiem, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāju attieksme pret mūsdienu bēgļiem ir saistīta ar medijos pausto attieksmi.
Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts savējā un svešā jēdziens, kā arī tiek noskaidrots, kāpēc bēgļi tiek uztverti kā svešie un kāda loma tajā ir nacionālās identitātes konceptam.
Bakalaura darba otrajā nodaļā tiek veikts neliels ieskats Latvijas u...
|
2016 |
|
- Zīmola veidošanās un ilgtspējība festivāla Postivus piemērs
- Butkus Laura
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pētījuma gaitā, autore apkopoja teorētisko informāciju saistītu ar ilgtspējības nodrošināšanu. Veica elektronisko aptauju, kurā piedalījās 105 respondenti, kā arī apkopoja, intervijā ar Positivus direktori, iegūtos datus. Šī pētījuma rezultātā autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem.
Lai gan pētījuma gaitā atklājās, ka definīcijas par to, kas tad īsti ir zīmols, krasi atšķīrās, tomēr autore nonāca pie kopsaucēja, ka zīmols ir tveramu un netveramu elementu kombinācija. Festivāla Positivus kont...
|
2016 |
|
- Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos
- Būmeistere Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...
|
2016 |
|
- Bezdarba iemeslu atšķirības Polijā un Latvijā dzīvojošiem jauniešiem
- Freiberga Madara
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Jauniešu bezdarba problēma ir kļuvusi par ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu diskusijas sastāvdaļu. Šādu situāciju sekmē jaunieši nodarbinātības aktualitāte gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs kopumā.
2016.gada februārī bez darba Eiropas Savienībā bija 4,3 miljoni jauniešu. 2016.gada februārī jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs bija 19,4%.1 Jauniešu bezdarba ir aktuāla problēma, arī vērtējot laika griezumā un tā apjomu ir ietekmējušas norises pasaules ekonomikā. Laika periodā no...
|
2016 |
|
- Menedžmenta un menedžera loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā
- Goberga Krista
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma ir menedžmenta loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā.
2014. gadā Eiropas Savienībā mākslas, izklaides un atpūtas nozare kopējā ekonomikas
pievienotajā vērtībā veidoja 1,36%, savukārt Latvijā šis rādītājs bija vēl augstāks – 2,19%.
Viszemākos rādītājus kopējā pievienotajā vērtībā uzrādīja Polija ar 0,64%, bet
visaugstākos – Slovākija ar 2,44%, Latviju atstājot otrajā vietā (sk. 3.2. attēlu.).1
Svarīga kļūst ne tikai kvalitatīva muzikālā materiāla izvēle, bet arī mērķtiecīg...
|
2016 |
|
- Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē
- Helmane Elīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darbs Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē ir starpdisciplinārs pētījums ar galvenajiem pētniecības virzieniem filozofijas un mediju komunikācijas studijās. Pētījums domāts mediju, komunikācijas, psiholoģijas, socioloģijas un filozofijas studentiem kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlas izmantot darbā paustās idejas kā pamatu tālākiem pētījumiem.
Mediju pāreja uz digitālo vidi sniedz arvien plašākas iespējas veidot, publicēt un rediģēt vēstījuma saturu. ...
|
2016 |
|
- Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā kultūrizglītībā Latvijā
- Ivanova Agija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pētījuma „Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā
kultūrizglītībā Latvijā” aktualitāti nosaka mūsdienu globalizācijas procesi – pieaugošā
konkurence darba tirgū, migrācija, iespējas stažēties ārvalstīs izglītībai atbilstošās profesijās,
starpkultūru mācīšanās multikulturālā sabiedrībā, zinātniskais un tehnoloģiskais progress,
izmaiņas vizuālā kultūrā. Visas šīs pārmaiņas sabiedrībā rosina izvērtēt Latvijas
kultūrizglītības mērķu un uzdevumu atbilstību mūsdienām.||The author...
|
2016 |
|
- Kultūras patēriņa un līdzdalībasspecifika pierobežas teritoriju kultūras centros
- Krievāne Santa
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba tēma ir kultūras patēriņa un līdzdalības specifika pierobežas teritoriju kultūras centros. Tiek salīdzināti divi novadi Ilūkstes novads, kas atrodas pierobežā un Aizputes novads, kas neatrodas pierobežā, bet ir citādi pielīdzināms Ilūkstes novadam. Pierobežas reģionos ir šķietami zems kultūras patēriņs un līdzdalība, par to liecina gan 2007. veiktais Kultūras patēriņa pētījums, gan 2014. gada Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktiviātēs 2007-2014: pētīj...
|
2016 |
