Meklēt

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2016
	Kāri Bēges 4 noveļu tulkojums no noveļu krājuma “Labirinti” Jirgensone Alise Latvijas Kultūras akadēmija Jaunrades darbs Kāri Bēges 4 noveļu tulkojums no noveļu krājuma “Labirinti” ietver sevī noveļu tulkojumu, aprakstu par autori un viņas daiļradi, kā arī tulkojuma teorētisko pamatojumu. 20.gadsimta 80.gados norvēģu literatūrā parādās jaunas idejas, kuras pamazām nomaina 70.gadu sociālistisko laikmetu, kad literatūra, galvenokārt, pievērsās politiskām un sabiedriskām tēmām. Tagad jaunie rakstnieki pievēršas cilvēkam kā indivīdam, kas saistās ar jaunromantisma ideju atdzimšanu. Kāri Bēge šajā laikā...	2016
	Yéyé mūzikas kustība 20. gadsimta 60. gadu Eiropas populārās kultūras kontekstā Kalniņa Ginta Latvijas Kultūras akadēmija Yéyé ir popmūzikas stils, kurš radās Francijā 20. gadsimta 60. gadu sākumā un drīz kļuva populārs arī Itālijā, Spānijā un daļēji pat Japānā. Tas veidojās Amerikas Savienoto valstu un Lielbritānijas kultūras un mūzikas ietekmē un, lai gan daudzi avoti to definē kā reakciju uz amerikāľu un britu rokmūziku un popmūziku, yéyé ātri vien attīstījās par unikālu stilu. Yéyé kļuva slavens ar radio programmas „Sveiki, draugi!” (Salut les Copains) un ţurnāla ar tādu pašu nosaukumu palīdzību. Par les copain...	2016
	Santjago de Kompostela (Santiago de Compostela) kultūrvēsturiskais mantojums Katarina Viktorija Latvijas Kultūras akadēmija Ik gadu svētceļotāji no visas pasaules dodas vairāku simtu kilometru garā ceļā, kura sākums vēsturiski tiek uzskatīts par jebkuras mājas slieksni, pār kuru iziet svētceļotājs. Sv. Jēkaba ceļš (latīņu val. Peregrinatio Compostellana, spāņu val. Camino de Santiago, bet paralēli lieto arī, piemēram, Way of St. James angļu val., Le pèlerinage de Saint-Jacques-de- Compostelle franču val., Jakobsweg vācu val. utt.) ir trešais nozīmīgākais kristiešu svētceļojums pēc Romas un Jeruzalemes. Šis ceļš jau v...	2016
	Sieviešu tiesību vēsturiskie aspekti Francijā. Olimpa de Gūža Gau Alise Latvijas Kultūras akadēmija Sieviešu tiesības – šī tēma sabiedrībā tiek apspriesta arvien vairāk un vairāk. Dažādu ar sieviešu tiesību neievērošanu saistīto problēmu risināšanā iesaistās sabiedrības redzeslokā ļoti bieži redzamas personas, tostarp dažādi aktieri, režisori, mūziķi un citas slavenības. Mūsdienās šī uzdrīkstēšanās runāt par sieviešu tiesībām šķiet pašsaprotama, bet vai tā tas ir bijis vienmēr? Kādas netaisnības sievietes ir pieredzējušas pagātnē un kā dažādas vienlīdzības idejas attīstījušās laika gaitā – šie...	2016
	Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi Boguļko Anete Latvijas Kultūras akadēmija Izvēlētā bakalaura darba tēma ir Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi. Luga sarakstīta 1978. gadā pēc franču režisora Bruno Beglēna (Bruno Boëglin, 1951 – ) pieprasījuma un pirmo reizi iestudēta 1978. gadā Eldorado teātrī (Le Théâtre de l'Eldorado) Lionā, Francijā. Lugas autors Bernārs Marī Koltess (Bernard- Marie Koltès, 1948 – 1989) ir franču dramaturgs un režisors. No 1970. gada līdz 1971. gadam B. M. Koltess Studējis Strasbūras Nacionālā teātra skolas (...	2016
	Mūsdienu (2015.g.) bēgļi Latvijā un Norvēģijā: iedzīvotāju un mediju attieksme Boltre Katrīna Latvijas Kultūras akadēmija Šī bakalaura darba mērķis – izpētīt un salīdzināt Latvijas un Norvēģijas iedzīvotāju un mediju attieksmi pret mūsdienu (2015.g.) bēgļiem, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāju attieksme pret mūsdienu bēgļiem ir saistīta ar medijos pausto attieksmi. Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts savējā un svešā jēdziens, kā arī tiek noskaidrots, kāpēc bēgļi tiek uztverti kā svešie un kāda loma tajā ir nacionālās identitātes konceptam. Bakalaura darba otrajā nodaļā tiek veikts neliels ieskats Latvijas u...	2016
	Zīmola veidošanās un ilgtspējība festivāla Postivus piemērs Butkus Laura Latvijas Kultūras akadēmija Pētījuma gaitā, autore apkopoja teorētisko informāciju saistītu ar ilgtspējības nodrošināšanu. Veica elektronisko aptauju, kurā piedalījās 105 respondenti, kā arī apkopoja, intervijā ar Positivus direktori, iegūtos datus. Šī pētījuma rezultātā autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem. Lai gan pētījuma gaitā atklājās, ka definīcijas par to, kas tad īsti ir zīmols, krasi atšķīrās, tomēr autore nonāca pie kopsaucēja, ka zīmols ir tveramu un netveramu elementu kombinācija. Festivāla Positivus kont...	2016
	Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos Būmeistere Zane Latvijas Kultūras akadēmija Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...	2016
	Bezdarba iemeslu atšķirības Polijā un Latvijā dzīvojošiem jauniešiem Freiberga Madara Latvijas Kultūras akadēmija Jauniešu bezdarba problēma ir kļuvusi par ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu diskusijas sastāvdaļu. Šādu situāciju sekmē jaunieši nodarbinātības aktualitāte gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs kopumā. 2016.gada februārī bez darba Eiropas Savienībā bija 4,3 miljoni jauniešu. 2016.gada februārī jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs bija 19,4%.1 Jauniešu bezdarba ir aktuāla problēma, arī vērtējot laika griezumā un tā apjomu ir ietekmējušas norises pasaules ekonomikā. Laika periodā no...	2016
	Menedžmenta un menedžera loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā Goberga Krista Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir menedžmenta loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā. 2014. gadā Eiropas Savienībā mākslas, izklaides un atpūtas nozare kopējā ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja 1,36%, savukārt Latvijā šis rādītājs bija vēl augstāks – 2,19%. Viszemākos rādītājus kopējā pievienotajā vērtībā uzrādīja Polija ar 0,64%, bet visaugstākos – Slovākija ar 2,44%, Latviju atstājot otrajā vietā (sk. 3.2. attēlu.).1 Svarīga kļūst ne tikai kvalitatīva muzikālā materiāla izvēle, bet arī mērķtiecīg...	2016