|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Laikmetīgā dejas izrāde VIENS – DIVI - DAUDZ
- Tjurjapina Maija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mans bakalaura radošais darbs ir laikmetīgās dejas izrāde, kas sākotnēji balstīta uz
manu interesi saistošiem novērojumiem par cilvēku dabu, jautājumiem, ko esmu pati sev
uzdevusi dzīves laikā. Izrādes tapšanas laikā aizvedot mani uz pētniecisko darbu, kas sevī
ietver gan praktiskos novērojumus ikdienas dzīvē, gan manis provocētas situācijas ar
izrādes izpildītājiem, kā arī teorētisku materiālu ievākšana zinātniskos un mākslas darbos –
grāmatās, video, gleznās. Kur procesa laikā, balstoties uz s...
|
2015 |
|
- Fernando Arabala lugas Trīsritenis tulkojums
- Treija Kristīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura grāda iegūšanai Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā Starpkultūru
sakari Latvija-Spānija autore ir izvēlējusies veikt radošo darbu, kura tēma ir „Fernando Arabala
lugas Trīsritenis tulkojums”. Trīsritenis (El Triciclo, 1952/3), luga divos cēlienos, ir pirmais
iestudētais Arabala darbs, un tas pieder pie tā sauktā „pirmā teātra” perioda Arabala daiļradē.
|
2015 |
|
- Huana Majorgas lugas “Zēns pēdējā solā” tulkojums
- Trimalniece Vineta
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma ir Huana Majorgas (Juan Mayorga) lugas “Zēns pēdējā solā”
(“El chico de la última fila”) tulkojums. Tulkojuma avota valoda ir spāņu un mērķa – latviešu
valoda.
Huans Majorga (1965) ir viens no izcilākajiem mūsdienu autoriem Spānijā, viņš
sarakstījis vairāk kā 35 lugas, kas tulkotas un uzvestas lielākajos Eiropas un visas pasaules
teātros, kā arī viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus literārās darbības jomā. Autors ir
ieguvis licenciātu matemātikā un ir filozofijas doktors, st...
|
2015 |
|
- Raiņa kapu un to pieminekļu semantika
- Uzkalna Una
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latviešiem ir ļoti attīstīts senču kults un kapu kultūra. Kapu kopšanas tradīcija ir
iekļauta Latvijas kultūras kanonā (2009). Kapsēta ir bagāta kultūrvēsturiska telpa, kas
atsedz plašus nozīmju laukus, sniedzot informāciju ne tikai par aizgājējiem, bet arī par
dzīvajiem. Tā ir vienlaikus fiziska un mentāla vieta, tādēļ arī Mišels Fuko kapsētu
ierindojis starp heterotopijām – „citādības” vietām.
|
2015 |
|
- Kinoteātris kā reģiona attīstības centra kultūras dzīves sastāvdaļa. Cēsu piemērs
- Vernera Justīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Lēmums bakalaura darba ietvaros aplūkot kinoteātru lomu mazpilsētu kultūras dzīvē, par piemēru
izvēloties Cēsu pilsētu, balstās vairākos apsvērumos. Pirmkārt, tā ir darba autores interese par kino
ietekmi un nozīmi ģeogrāfiski izolētās vai mazapdzīvotās vietās — 2013. gadā tika izstrādāts kursa
darbs par kino nozari Islandē Otrā pasaules kara laikā; otrais stimuls šāda bakalaura darba izstrādei
rodams darba autores piesaistē mazpilsētu videi, īpaši Cēsu pilsētai, kurā laikposmā no 2010. līdz 201...
|
2015 |
|
- Latviešu ornamentikas aktualitāte etniskās identitātes konstruēšanas kontekstā
- Vilciņa Lāsma
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Globalizācijas procesu kontekstā mūsdienu Latvijā aktuāls kļūst jautājums par nacionālo, etnisko un latvisko identitāti. Globalizācijai raksturīga visa vienādošana, kas nivelē arī atšķirības starp daţādām kultūrām un zemēm.1 Daţādo globalizācijas procesu ietekmē nacionālo valstu ietvaros vērojamas uz pārorientāciju vērstas izmaiņas, kas priekšplānā tiecas izvirzīt un atgriezties pie vietējībā un nacionālajā, lokālajā kultūrā balstītām vērtībām. Vietējās kultūras vērtību saglabāšanas nepieciešamī...
|
2015 |
|
- Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu rakstnieču darbos
- Visocka Jūlija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darbā Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu
rakstnieču darbos tiks analizēts apģērbs un vizuālais tēls 19.gadsimta pirmās puses britu
rakstnieču darbos. Tēmas izvēli noteikusi darba autores interese par modi un apģērbu kā
nozīmīgu kultūras fenomenu, jo tieši 19.gadsimta pirmajā pusē aizsākās apģērba un
modes vēstures pētniecība.1 Svarīgu lomu apģērbs ieņem minētā laika perioda sieviešu un
augstāko sabiedrības pārstāvju dzīvēs. Augstākie sabiedrības slāņi bija ...
|
2015 |
|
- Kultūras barjeras lietišķajā komunikācijā Latvijas – Lielbritānijas kontekstā
- Vīksne Ieva
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darbā Kultūras barjeras lietišķajā komunikācijā Latvijas – Lielbritānijas
kontekstā tiek skaidrots, kas ir kultūras barjeras, tiek apskatītas biežāk sastopamās kultūras
barjeras, raksturotas to īpašības un izpausmes veidi lietišķajā komunikācijā Latvijas –
Lielbritānijas mijkultūru saskarsmes kontekstā, kā arī pētīts, kā šīs kultūras tiek pārvarētas,
lai nodrošinātu veiksmīgu mijkultūru komunikāciju. Jau vienas kultūras ietvaros lietišķā
komunikācija ir daudzu dažādu komponentu kopums....
|
2015 |
|
- Lokālās piederības nozīme latviešu jauniešu identitātes konstruēšanas procesā
- Zaharāns Artis
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Sava mūţa pirmos deviľpadsmit gadus es pavadīju laukos Balvu pusē. Dzimtā vieta ir radījusi man piederības sajūtu gan mājām, gan novadam, gan Latvijai. Manī vienmēr ir bijis neliels pašlepnums par to, ka man ir bijusi iespēja uzaugt laukos, dabas tuvumā un tieši caur to iemīlēt Latviju. Vēlāk, jau dzīvojot un studējot Rīgā, es aizvien vairāk iemācījos to novērtēt un ieguvu apziľu, ka, iespējams, augot pilsētā mana ideja par mājām un piederību Latvijai būtu pavisam citāda. Dzīvojot laukos, esmu r...
|
2015 |
|
- Mūzikas festivālu darbības attīstības rādītāji
- Zalgaucka Elīza
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mūsdienās arvien lielāku aktualitāti sabiedrībā iegūst festivāli. Par festivāliem tiek runāts visdažādākajās nozarēs, taču visbiežāk sastopami tieši mākslas un mūzikas festivāli. Pieaugošās mūzikas festivālu popularitātes, daudzveidības un skaita dēļ arī Latvijā, šī bakalaura darba pētījuma objekts ir mūzikas festivāli Latvijā.
Plašajā festivālu piedāvājumā dažkārt grūti atšķirt jauno no vecā, konservatīvo no inovatīvā un attīstījušos no vienveidīgā. Lai kliedētu šo apjukumu, nereti dzirdamas ru...
|
2015 |
