Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības sekmēšanai pedagoģiskajā procesā
  • Freiberga Inese
  • Liepājas Universitate
  • Ineses Freibergas promocijas darbs pedagoģijas zinātnē pirmsskolas pedagoģijas apakšnozarē „Literārais darbs kā līdzeklis pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības sekmēšanai pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūtā Dr.habil.paed., profesores Dainas Lieģenieces vadībā laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam. Promocijas darba mērķis ir izzināt literārā darba satura personiskās jēgas ve idošanās ģenēzi...
2013
  • Sventājas latviešu valoda: statika un dinamika
  • Straupeniece Daiga
  • Liepājas Universitāte
  • Ikvienam cilvēkam svarīga ir piederības sajūta noteiktai nācijai, kultūrai, valodai, teritorijai. Ir situācijas un apstākļi, kas veicina gan viena indivīda, gan veselas sabiedrības grupas identitātes svārstības un mainīgumu. Kas nosaka indivīda, viņa ģimenes, veselas dzimtas un teritoriālās kopienas piederības izjūtas maiņu un jaunus identitātes meklējumus? Par nacionālās identitātes pamatu var kalpot arī kāda reģiona vai izloksnes valoda, kas var būt pakļauta dažādiem ģeolingvistiskajiem, demo...
2012
  • Rīga latviešu tēlotājā mākslā
  • Freifalte Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēma „Rīga latviešu tēlotājā mākslā” ir šķietami vienkārša, taču līdz šim tai pievērsušies tikai nedaudzi. Tēmai „Rīga latviešu mākslinieku tēlojumā” 1936. gadā pievērsies Jānis Siliņš, 2004. gadā ainavu pētot šai tēmai pieskārusies Ruta Lapiņa savā darbā „Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā”. 1990. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā iesniegts Bakalaura darbs „Rīgas tēls 20. – 30. gadu latviešu glezniecībā”, ko sarakstījusi Dace Ozola. 2001. gadā par godu Rīgas 800 gadu jubilejai tika izdota ...
2012
  • Nominālās vārdkopas Georga Manceļa tekstos
  • Elksnīte Gita
  • Liepājas Universitāte
  • Latviešu literārās valodas izveides un attīstības izzināšanā valodnieki ņēmuši vērā vairākus avotus: 1) folkloru, kuras nozīmīgums atzīts vienprātīgi; 2) vācu mācītāju sarakstītos tekstus, kuru dalība literārās valodas izveidē tiek vērtēta gan pozitīvi, gan negatīvi (Rozenbergs 1987, 10). Valodniecībā pastāv uzskats, ka vācu mācītāju rakstītie teksti ir kļūdaini un vairāk vai mazāk kroplīgi. Tāpat valodas pētnieki atzīst, ka šos vecos tekstus svešādus dara nevis to valoda, bet gan rakstība (Endz...
2011
  • Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts
  • Markus Narvila Liene
  • Liepājas Universitāte
  • Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāk...
2011
  • Izglītības iestāžu nosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspekts
  • Laugale Velga
  • Liepājas Universitāte
  • Promocijas darbs ir pētījums valodniecības nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē par tematu, kas cieši saistīts ar izglītības sistēmu un tās specifiku Latvijas Republikā. Pētījumā apkopoti un analizēti izglītības iestāžu pašreizējie (2007./2008. māc. gada) nosaukumi semantiskā, etimoloģiskā, terminoloģiskā un vārddarināšanas aspektā. Lai varētu zinātniski korekti spriest par šī brīža situāciju, nepieciešamības gadījumā ir dots ieskats izglītības iestāžu nosaukumu vēsturiskajā a...
2009

Nav rezultātu

loading_gif