|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos
- Būmeistere Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...
|
2016 |
|
- Bezdarba iemeslu atšķirības Polijā un Latvijā dzīvojošiem jauniešiem
- Freiberga Madara
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Jauniešu bezdarba problēma ir kļuvusi par ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu diskusijas sastāvdaļu. Šādu situāciju sekmē jaunieši nodarbinātības aktualitāte gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs kopumā.
2016.gada februārī bez darba Eiropas Savienībā bija 4,3 miljoni jauniešu. 2016.gada februārī jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs bija 19,4%.1 Jauniešu bezdarba ir aktuāla problēma, arī vērtējot laika griezumā un tā apjomu ir ietekmējušas norises pasaules ekonomikā. Laika periodā no...
|
2016 |
|
- Menedžmenta un menedžera loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā
- Goberga Krista
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma ir menedžmenta loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā.
2014. gadā Eiropas Savienībā mākslas, izklaides un atpūtas nozare kopējā ekonomikas
pievienotajā vērtībā veidoja 1,36%, savukārt Latvijā šis rādītājs bija vēl augstāks – 2,19%.
Viszemākos rādītājus kopējā pievienotajā vērtībā uzrādīja Polija ar 0,64%, bet
visaugstākos – Slovākija ar 2,44%, Latviju atstājot otrajā vietā (sk. 3.2. attēlu.).1
Svarīga kļūst ne tikai kvalitatīva muzikālā materiāla izvēle, bet arī mērķtiecīg...
|
2016 |
|
- Groteska latviešu modernisma novelē
- Matuseviča Edīte
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Modernisms latviešu literatūrā ir sarežģīts temats, kas piedāvā daudzveidīgu problēmu loku. Ņemot vērā, ka straujas un pamatīgas pārmaiņas latviešu literatūras attīstībā, sekojot izmaiņām un jaunumiem Eiropas literatūrā, sākās tieši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko varam uzskatīt arī par modernisma aizsākuma laiku, tad modernismu drīkstam uzskatīt par vienu no latviešu literatūras stūrakmeņiem. Latviešu literatūras vēsture pirms modernisma aptvēra vien apmēram gadsimtu, protams, pa...
|
2016 |
|
- Muzeju loma Latvijas mazākumtautību identitātes atspoguļošanā
- Barbina Monta
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
|
2016 |
|
- 21. gs. kino producēšanas iespējas Latvijā. Interneta platformu pielietojums finansējuma piesaistē.
- Briedis Oskars
- Latvijas Kultūras akadēmija
- 21.gs. būtiska iezīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un sociālo
tīklu attīstība un plašs lietojums gandrīz visās dzīves sfērās, tajā skaitā kino industrijā.
Nepietiekama publiskā finansējuma situācijās, vai kad daži kino projekti to neiegūst, iespēja
vērsties pie plašākas sabiedrības un lūgt finansiāli atbalstīt filmas tapšanu, izmantojot iepriekš
minētās tehnoloģijas, ir samērā jauna parādība. Publiskajā finansējumā saskaņā ar Latvijas
Filmu likumu ietilpst valsts budžet...
|
2016 |
|
- Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā
- Bučinska Irina
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba temats ir Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā. Darba temats ir aktuāls, jo ir vērojama Dž. Orvela distopijas1 paralēle ar 21. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Vēl viens no distopijas aktualitātes rādītājiem ir tās dramatizējums un iestudējums, jo, kā zināms, teātris ir tūlītējs mākslas veids, kas meklē kopsakarības ar pagātni un nākotni, sasaistot vēsturi ar mūsdienu notikumiem.
Literatūrā daudzi atzī...
|
2016 |
|
- Piedāvājuma analīze digitālu mākslas produktu realizācijā. Latvijas teātru piemērs.
- Buka Vaivade Dženeta
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mūsdienu pasaule piedzīvo arvien paātrinātāku digitālās vides attīstību – sabiedrībā
palielinās patērētāju skaits, kas savā ikdienā lieto informāciju un komunikāciju tehnoloģijas,
un šāda pati tendence vērojama attiecībā uz uzņēmumiem un valdībām.
Šis process novērojams dažādās sfērās, bet kā viena no tām, kas būtu izceļama šī darba
ietvaros, ir kultūra. Visuzskatāmākais piemērs ir digitalizācija, kas tiek realizēta bibliotēkās,
tādējādi saglabājot kultūras mantojumu. Savukārt nemateriālais kult...
|
2016 |
|
- Finansiālo un reliģisko sektu strukturālā līdzība
- Černihoviča Jelizaveta
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Vēl maģistra darba idejas stadijā es saskāros ar problēmu, kā definēt tēmu, lai tā
maksimāli objektīvi atspoguļotu topošo darbu, jo pat izvēlētais variants neatspoguļo
ieceres būtību. Darba kontekstā nosaukumā vienīgais vārds, ko var saprast viennozīmīgi
ir „un‖. Citi vārdi katram lasītajam var sasaukties ar definējuma būtību, kas saglabājies
viľa atmiľā personīgās pieredzes pārdzīvojuma rezultātā. Jau pirmajos ievadvārdos es
gribu dot paskaidrojumu izvēlētiem terminiem tā, kāda jēga tiem tiek p...
|
2016 |
|
- Radošās pilsētas modeļa ieviešana un attīstība Latvijas pilsētās. Liepājas un Cēsu gadījumu analīze
- Dīvāne Dārta
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Straujās makro un mikro vides izmaiņas, kas notikušas pāris pēdējo gadu desmitu laikā,
ir likušas pārskatīt un pārvērtēt visdažādākos sabiedrības aspektus. Pie izmaiņu katalizatoriem
pieder, piemēram, post-industrializācija un tautsaimniecības struktūras izmaiņas, globalizācijas
un urbanizācijas procesi, tehnoloģiju attīstība, vērtību nomaiņa, ikdienas dzīves estetizācija
u.tml. faktori. Viens no vadošajiem 21.gs. atslēgas vārdiem, caur kura prizmu mūsdienās
aizvien vairāk tiek meklēti izmaiņu i...
|
2016 |
