Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Semantiskās pārmērības literatūrā: pasaka un groteska
  • Treimane Tīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs ir veltīts diviem literatūras žanriem - pasakai un groteskai vai, precīzāk, to nozīmju slāņa bagātībai. Bieži gadās tā, ka minētā bagātība pārtop pārbagātībā, un literārais darbs sāk šķist nozīmēs pārslogots vai semantiski pārmērīgs. Šī pasaku un grotesku daudzslāņainība un neviennozīmība arī ir inteletuāli valdzinoša un darbā kalpos par pētījuma objektu. Tēmas izvēli noteica vairāki būtiski apstākļi. Pirmkārt, vēlme turpināt iepriekšējā gadā aizsākto literārās groteskas pētniecī...
2016
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums
  • Zagorska Karlīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums. Karlīna Zagorska, darba vadītāja Doc. Astrīda Rogule. Darbā analizēta mārketinga menedžmenta teorija. Kultūras piedāvāto pakalpojumu specifika. Mārketinga menedžmenta nozīme reģionālas kultūras veicināšanā. Pētīts Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” produktu un pakalpojumu piedāvājums un to veicināšanas paņēmieni. Raksturota koncertzāles mērķauditorija. Darba mērķis: izvērtēt, kāda nozīme ir mārketinga menedžmenta līdzekļu pielietoju...
2016
  • Pansionāts kā folklorista pētniecības lauks
  • Žvārte Elvīra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Folkloras pētnieku interesi vēsturiski saistījuši teicēji, kuru attiecīgais vecuma posms liecina par aizvadītu pieredzes bagātu mūžu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta laikā, folkloristikas nozarei reflektējot par sevi, tās robežas un intereses objektu loks ir paplašinājies, meklējot un atrodot tautu (folk) ar savām zināšanām (lore) lielu un mazu sociālu grupu ietvaros, piemēram, starp kāda biroja darbiniekiem. Mūsdienās savu folkloru var atrast katrā sociālā vai profesionālā grupā – star...
2016
  • Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte
  • Želve Valērija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba „Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte” ietvaros tiek sniegts ieskats ielu mākslas attīstībā Latvijā un Zviedrijā, tiek veikts salīdzinājums starp ielu mākslas lokācijas vietām Rīgā un Stokholmā, kā arī salīdzinājums starp ielu mākslas leģitimitāti abās galvaspilsētās, turklāt tiek piedāvāta Rīgas ielu mākslas darbu karte. Par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts ielu mākslas vietas izvēles un tiesiskā regulējuma aspektu pētīšana Rīgā un Stokholmā un to savstarp...
2016
  • Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze
  • Žunda Diāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā “Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze” uzmanība tiek fokusēta uz krāsu semantikas un gaismas parādību simbolisko nozīmi kristīgās reliģijas kanonizētajos Svētajos Rakstos. Bakalaura darba mērķis ir identificēt un analizēt Svētajos Rakstos minēto krāsu un gaismas fenomenus, mēģināt izskaidrot šīs parādības pielietojuma iemeslus un nozīmes un norādīt uz kopsakarībām un atšķirībām divos bībelisko tekstu fragmentos – Mozus Otrajā grāmatā un Jāņa A...
2016
  • Groteska latviešu modernisma novelē
  • Matuseviča Edīte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Modernisms latviešu literatūrā ir sarežģīts temats, kas piedāvā daudzveidīgu problēmu loku. Ņemot vērā, ka straujas un pamatīgas pārmaiņas latviešu literatūras attīstībā, sekojot izmaiņām un jaunumiem Eiropas literatūrā, sākās tieši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko varam uzskatīt arī par modernisma aizsākuma laiku, tad modernismu drīkstam uzskatīt par vienu no latviešu literatūras stūrakmeņiem. Latviešu literatūras vēsture pirms modernisma aptvēra vien apmēram gadsimtu, protams, pa...
2016
  • Muzeju loma Latvijas mazākumtautību identitātes atspoguļošanā
  • Barbina Monta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
2016
  • 21. gs. kino producēšanas iespējas Latvijā. Interneta platformu pielietojums finansējuma piesaistē.
  • Briedis Oskars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21.gs. būtiska iezīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un sociālo tīklu attīstība un plašs lietojums gandrīz visās dzīves sfērās, tajā skaitā kino industrijā. Nepietiekama publiskā finansējuma situācijās, vai kad daži kino projekti to neiegūst, iespēja vērsties pie plašākas sabiedrības un lūgt finansiāli atbalstīt filmas tapšanu, izmantojot iepriekš minētās tehnoloģijas, ir samērā jauna parādība. Publiskajā finansējumā saskaņā ar Latvijas Filmu likumu ietilpst valsts budžet...
2016
  • Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā
  • Bučinska Irina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba temats ir Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā. Darba temats ir aktuāls, jo ir vērojama Dž. Orvela distopijas1 paralēle ar 21. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Vēl viens no distopijas aktualitātes rādītājiem ir tās dramatizējums un iestudējums, jo, kā zināms, teātris ir tūlītējs mākslas veids, kas meklē kopsakarības ar pagātni un nākotni, sasaistot vēsturi ar mūsdienu notikumiem. Literatūrā daudzi atzī...
2016
  • Piedāvājuma analīze digitālu mākslas produktu realizācijā. Latvijas teātru piemērs.
  • Buka Vaivade Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu pasaule piedzīvo arvien paātrinātāku digitālās vides attīstību – sabiedrībā palielinās patērētāju skaits, kas savā ikdienā lieto informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, un šāda pati tendence vērojama attiecībā uz uzņēmumiem un valdībām. Šis process novērojams dažādās sfērās, bet kā viena no tām, kas būtu izceļama šī darba ietvaros, ir kultūra. Visuzskatāmākais piemērs ir digitalizācija, kas tiek realizēta bibliotēkās, tādējādi saglabājot kultūras mantojumu. Savukārt nemateriālais kult...
2016
loading_gif