Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Borisa un Arkādija Strugacku lugas „Pēterpils pilsētas žīdi” iestudējuma teorētiskais pamatojums
  • Gaile Inga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dilpomdarba iestudējumam izvēlējos Borisa un Arkādija Strugacku lugu „Pēterpils pilsētas žīdi” („Жиды города Питера„). Lugu izvēlējos, jo Boriss un Arkādijs Strugacki, līdz ar Margarētu Atvudu bija tie autori, kurus es atklāju sev pirms diviem gadiem – t.i. jau pieaugušā vecumā, jeb kā reiz teica mans kursa biedrs Latvijas Kultūras Akadēmijas dramaturgu bakalauru studiju programmā - Ansels Kaugers, mūža otrajā pusē. Kā cilvēkam, kurš daudz ir lasījis daiļliteratūru arī mūža pirmajā pusē, man šie...
2014
  • Politiskā performance un performance politikā. Vladimira Putina prezidentūra
  • Galēja Liena
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba „Politiskā performance un performance politikā. Vladimira Putina prezidentūra.” pētījuma priekšmets ir politiskā performance un performances līdzekļu lietojums politikā mūsdienu Krievijā. Darba ietvaros pētīts, kā politisko performanci izmanto Krievijas valdošā elite un tai opozicionārie spēki, kā arī analizēta abu šo politiskās performances prakšu savstarpējā ietekme. Pētījums balstās pieņēmumā, ka valdošās elites realizētās publiskās performances formas un opozīcijas aranžētās p...
2014
  • Maģistra darba „Māsa” teorētiskais pamatojums
  • Griezis Sandis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu kino mākslas kultūra nav iedomājma bez kinomākslas un televīzijas, šiem likumīgajiem radio un kinomatogrāfa pēctečiem. Tomēr sākumā kino tika uztverts kā antikultūra, jo uz ekrāna panāktā ilūzija bija ļoti elementāra, nesniedzās ārpus gadatirgus atrakcijas ietvariem, kurai estētikas jomā nav nekādas nākotnes. Kino vēsturnieks N. Ļebedevs savā grāmatā citē jaunā žurnālista K. Čukovska sarkastisko spriedumu: brīnumu brīnums, jaunākais, nepārspētais un nepārspējamiascilvēka ģeniālā prāta a...
2014
  • Kino demonstrēšanas specifika Madonas rajonā no 1940. līdz 1975. gadam
  • Grudule Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēma ,,kino demonstrēšanas specifika Madonas rajonā no 1940. līdz 1975. gadam” ir izvēlēta, balstoties uz bakalaura un maģistra studijās iegūtajām zināšanām par kino mākslu, kā arī, pamatojoties uz interesi par lokālām kultūras izpausmēm. Izvēlētā tēma pasaules mērogā ir ļoti plaša, tomēr, fokusējoties uz pētāmo priekšmetu, tēmas robežas tika novilktas caur izvēlēto reģionu un laika periodu. Maģistra darbā tiks pētīta kino demonstrēšana un kino izrādīšanas formas Madonas rajonā la...
2014
  • Producenta darbības priekšnoteikumi un iespējamie prakses modeļi skatuves mākslās nevalstiskajā sektorā Latvijā
  • Grutmane Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Producents ir viena no kultūras procesu vadības un menedžmenta profesijām. Lai gan profesijas pirmsākumi ir meklējami komerciālajā kultūrā, tomēr producents arvien biežāk kļūst sastopams nevalstiskajā skatuves mākslas sektorā. Par nepieciešamības pieauguma pamatu ir jāmin pēdējo divu desmitgadu straujais neatkarīgo mākslinieku un alternatīvo iniciatīvu pieaugums, kā arī sektora paplašināšanās un tās stabilitātes nostiprināšanās kopējā kultūras kontekstā. Izpratne par producenta profesiju nevalst...
2014
  • Diplomdarba izrādes „Paija.Maija” teorētiskā analīze
  • Kalniņa Sandija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • "Paija. Maija" ir Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studentes Sandijas Kalniņas noslēguma darbs teātra režijā. Izrādes veidotāji, par pamatu ņemot visiem zināmo Annas Brigares lugas "Maija un Paija" sižetu, radījuši savu versiju par Maiju, Paiju un Vari, kas no bērniem domāta darba pārtapis par pasaku pieaugušajiem. Es esmu viena no cilvēkiem, kas agrā bērnībā tika lasījusi Annas Brigaderes lugu „Maija un Paija”. Šis stāsts vienmēr ir šķitis pasakains, aizkustinošs un ļoti daudznozīmīg...
2014
  • Radžifa Džozefa lugas „Ievainotie” iestudējums Daigas Kažociņas režijā
  • Kažociņa Daiga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Par savu maģistra darba tēmu izvēlējos iestudēt amerikāņu dramaturga 2009. gadā sarakstīto Radžifa Džozefa lugu „Pretīgie spēļu laukuma ievainojumi” (Rajiv Joseph „Gruesome playground injuries”). Iestudējuma pirmizrāde ar mainītu nosaukumu „Ievainotie” notika 2014. gada 10. maijā Zirgu pastā Karamazovu zālē. Uzsākot studijas Latvijas Kultūras akadēmijā Teātra mākslas apakšnozares maģistrantūrā specialitātē „Teātra režija” par savu galveno mērķi izvirzīju uzdevumu mācību procesa gaitā atklāt to t...
2014
  • Laikmetīgo mākslas darbu komerciālās tirgus vērtības veidošanās mākslas tirgus kontekstā
  • Voitika Karlīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās laikmetīgās mākslas tirgus ir viens no visattīstītākajiem un straujāk augošajiem investīciju tirgiem pasaulē. Kopumā pēdējā gada laikā pasaulē pārdots aptuveni 41 tūkstotis laikmetīgās mākslas darbu, kas ir četras reizes vairāk nekā 2000. gadu sākumā. Realizēto darbu kopējais apgrozījums, bez izsoļu namu komisijām, mērojams ap 915 miljoniem eiro. Tomēr jāņem vērā, ka laikmetīgais mākslas tirgus ar katru gadu kļūst arvien internacionālāks, un tieši pēdējā gada laikā 43 procenti no laikm...
2014
  • Arnolda Liniņa aktiera darbs. Aktiera darba metodika.
  • Zagorska Anna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šis pētījums veltīts 20. gadsimta latviešu teātra praktiķim – aktierim, režisoram un pedagogam Arnoldam Liniņam (11.12.1930 – 12.09.1998), kurš ir ievērojama, taču nepilnīgi pētīta un aprakstīta personība Latvijas teātra un kultūras kontekstā. Arnolds Liniņš vienlīdz profesionāli izkopis spējas aktiera mākslā, režijā, pedagoģijā un vokālajā mākslā. Viņa radošās darbības lauks ietver lomas un atsevišķus iestudējumus Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī un Ļeņina komjaunatnes Jaunatnes teātrī,...
2014
  • Dino hercogiene Doroteja kā kosmopolītiska 19. gadsimta personība
  • Zbitkovska Paula
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba tēma izvēlēta saistībā ar iepriekšējos studiju gados veiktajiem kursa darbiem, kad autore pievērsās Kurzemes hercogistes vēstures pētīšanai, tādējādi turpinot attīstīt šo Latvijai tik būtisko tēmu. Dino hercogiene Doroteja bija Kurzemes hercogistes pēdējā pārvaldnieka Pētera Bīrona meita, kas piedzima īsi pirms hercogistes pastāvēšanas beigām, attiecīgi – 1793. gadā, tāpēc lielāko daļu savas dzīves viņa ir pavadījusi Prūsijā, Francijā, Anglijā, kā arī Polijā. Viņas personība bija nozīmīga ...
2014

loading_gif