Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Egle latviešu ģimenes godos Latvijas terirotijā pēc paražu aprakstiem latviešu folkloras krātuves arhīvā
  • Liepiņa Eva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Daţādu augu izmantošana ģimenes godos un ar tiem saistītajās latviskajās tradīcijās un rituālos ir samērā plaši pētīts temats zinātniskajā literatūrā, kuram pievērsušies tādi zinātnieki kā Janīna Kursīte, Kārlis Straubergs, Gatis Ozoliņš u.c. Egle ir viens no augiem, kurš tika bieţi pielietots latviskajās tradīcijās un rituālos, bet kura pielietojums tādos ģimenes godos kā kristībās, kāzās un bērēs faktiski nav atsevišķi pētīts. Rakstot savu kursa darbu par augu izmantošanu latviešu ģimenes godo...
2016
  • Latgales vēstniecības GORS loma Rēzeknes pilsētas attīstībā
  • Madernieks Oskars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī zinātniski pētnieciskā darba temats ir „Latgales vēstniecības GORS loma Rēzeknes pilsētas attīstībā”. Nereti Latvijā var novērot situāciju, ka brīdī, kad tiek uzbūvēts kultūras centrs, līdz ar kultūras dzīves līmeņa celšanos tieši vai netieši mainās arī pilsētvidē notiekošais. „Māksla un kultūra palīdz radīt estētiski pievilcīgu vidi. Kultūras norises atjauno un maina kultūras mantojuma sākotnējo izmantošanas veidu, to atdzīvinot un radot jaunus resursus. Ar kultūras projektu palīdzību atdzīv...
2016
  • Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums
  • Balode Linda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir „Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums”. Darba mērķis ir radīt kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, kas ir piemērots vidējā lasītāja vajadzībām un spējām, bet atbilstu oriģinālā teksta specifikai. Bakalaura darba praktiskās daļas ietvaros autore ir tulkojusi trīs esejas no Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji”, kuru autori ir c...
2016
  • Glezniecības ekstensija kino - Džeimsa Beninga ianava
  • Barinskis Arnolds
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamats...
2016
  • Norvēģu televīzijas kanāla NRK dokumentālā seriāla „Glimt av Norge” („Mirkļi Norvēģijā”) tulkojums latviešu valodā
  • Kalpiņa Līva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir „Norvēģu televīzijas kanāla NRK dokumentālā seriāla „Glimt av Norge” („Mirkļi Norvēģijā”) tulkojums latviešu valodā”. Tas ir jaunrades darbs, kurā tulkotas 12 sērijas no dokumentālā seriāla pirmās sezonas, kas filmēta 2010. gadā. Seriāla oriģinālvaloda ir norvēģu, un tas tulkots uz latviešu valodu „pēc dzirdes”, izmantojot dokumentājās filmas skaņas celiņu un par palīglīdzekli ņemot pieejamos norvēģu valodas subtitrus. Izmantoti ir subtitri, nevis skripts, tādēļ, ka autor...
2016
  • Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” stāstu tulkojums
  • Alksne Sandra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Jaunrades darbu sastāda Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” trīs stāstu tulkojums un tā teorētiskais pamatojums, kas iekļauj autora biogrāfijas un daiļrades raksturojumu, izmantotos tulkošanas paņēmienu aprakstu, kā arī tulkošanas procesā radušos problēmu un to piedāvāto risinājumu analīzi. Bakalaura darbs iedalīts trīs nodaļās. Divas no tām sastāda teorētiskā daļa, bet trešo veido tulkojums latviešu valodā. Pirmā daļa ietver Juna Binga biogrāfijas un daiļrades raksturojumu. J. Bings bijis ievēro...
2016
  • Modernisma mākslas rašanās apstākļi Latvijā. Modernisma definēšanas problēmas
  • Krievkalna Ginta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šodien pieejamā informācija par moderno un modernisma mākslu ir ārkārtīgi plaša, un šī tēma dažādos pētījumos ir analizēta dažādos aspektos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka modernisms ir ārkārtīgi ietilpīgs un sarežģīts jēdziens. Netrūkst pētījumu, kuri apraksta un skaidro dažādu modernisma mākslas virzienu būtību un atsevišķu mākslinieku veikumu. Arī Latvijā modernisma pētniecību aktualizējusi Dace Lamberga darbā “Klasiskais modernisms”, kurš arī šī darba tapšanā ir izmantots. Tomēr autores inte...
2016
  • Sievietes Francijas politikā 20. gadsimtā
  • Balmane Benita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir „Sievietes Francijas politikā 20. gadsimtā”. Tēmas izvēles pamatā ir tās aktualitāte, jo, neskatoties uz progresu gadsimta garumā, jautājums par dzimumu līdztiesībām Francijas politikā joprojām ir aktuāls. Francijā sieviešu cīņa par dzimumu līdztiesībām aizsākās revolūcijas laikā, bet ievērojami panākumi tika gūti pēc II Pasaules kara līdz ar sieviešu balsstiesību iegūšanu. Pateicoties Francijas sieviešu cīņai par vienlīdzību un personisko brīvību visās dzīves jomās, t.sk...
2016
  • Larsa Sobija Kristensena noveles „Duets” tulkojums
  • Bauere Laimdota
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma tika izvēlēta, pamatojoties uz to, ka tiek uzskatīts, ka tieši tulkošana visefektīvāk nostiprina un papildina tulkotāja valodas prasmes gan dzimtajā valodā, gan tajā, no kuras tiek tulkots. Tulkošana sevī neietver tikai mehānisku vārdu pārnešanu no vienas valodas citā. Lai tulkojums būtu kvalitatīvs, tulkotājam ir jāorientējas gan kultūrā, no kuras nāk tulkojamais darbs, gan tajā, uz kuras valodu tas tiek tulkots. Visu augstāk minēto iemeslu dēļ bakalaura darba autore ir izv...
2016
  • Jūrnieku folklora mūsdienās
  • Grauziņa Lauma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pirms kāda eksāmena ziemas sesijā nopirku loterijas biļeti, grasījos nokasīt sudraboto pārklājumu, lai noskaidrotu, vai esmu, ko laimējusi. To redzēja mans dzīvesbiedrs, atľēma manu biļeti un teica: „ ja nokasīsi, tad novilsi sev laimi eksāmenā.” Biju pamanījusi viľa māľticīgo uzvedību jau iepriekš. Viľš vienmēr, pārnākot no jūras, ir noaudzis ar bārdu un matiem, sakot, ka jūrā tos nedrīkst dzīt, nekad viľa komanda neiet jūrā pirmdienās. Braucot mašīnā, nedrīkst runāt par mašīnas tehniskām lietā...
2016
loading_gif