Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē
  • Karpova Beāte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kultūras tūrisms ir viens no tūrisma paveidiem. Ap 28% no kopējā tūristu daudzuma, veido kultūras tūristi.1 Tas tiek iekļauts teritoriju attīstības plānos, kā arī tas ir populārs pētnieku apskates objekts. Bakalaura darba temats „Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē” ir aktuāls Latgales attīstības iespēju izpētes kontekstā. Pētot Latgales pierobežas pilsētu Kārsavu, jau iepriekš tika rakstīts kursa darbs „Vēsture kā kultūras tūrisma veicinošs faktors (Kārsavas pilsētas ...
2015
  • Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi
  • Kazaine Laura
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba izstrāde balstās pētījumā par Latvijas igauņiem, pievēršoties Ludzas igauņiem un Lejasciema leiviem – senākām Latvijas igauņu kopienām, nevis mūsdienu igauņu minoritātei Latvijā, kas neveido kompakti dzīvojošu un nosacīti noslēgtu etnisko grupu. Izvēles aktualitāti pamato fakts, ka gan Ludzas igauņu, gan Lejasciema leivu izpētes vēsturē trūkst apkopojoša pētījuma, kas atspoguļotu kopainu, ietverot dažādās hipotēzes un pētījumus par šīm etniskajām grupām. Tāpēc bakalaura darba mēr...
2015
  • Mūzikas produktu pozicionēšana mūsdienu digitālajā vidē
  • Kazaka Lauma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ideja par bakalaura darba tematu radās, balstoties uz autores praktisko pieredzi, aktīvi darbojoties mūzikas jomā Latvijas tirgū. Autore ir mūzikas skolotāja bērnu un pieaugušo mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca”, piedalās ar izglītību un personības attīstību saistītu mūzikas produktu izstrādē un ir vairāku mūzikas grupu dalībniece. Sadarbojoties ar radošiem mūzikas profesionāļiem, autore novērtē neskaitāmās potenciāli veiksmīgās idejas mūzikas jomas attīstībai Latvijā un, iespējams, pasaulē. Diem...
2015
  • Kustības La Movida Madrileña izpausmes mūsdienu Spānijas kultūrā
  • Klismeta Līva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Francisko Franko diktatūras laikā tiesības uz brīvību tika ierobeţotas un valsts politiskā struktūra kultūrai noteica stingru kārtību. Līdz ar diktatūras beigām 1975. gadā Spānijā aizsākās un attīstījās sociāli kulturāls fenomens La Movida madrileña. Nav iespējams noteikt precīzas robeţas, bet var minēt vairākus notikumus, kas kalpoja kā sākuma punkti, piemēram, koncerts „Homenaje a Canito” 1980. gadā, kurā pirmoreiz uzstājās grupas, kas kļuva par Movidas simboliem, kā arī koncerts „El concierto...
2015
  • Laikmetīgās dejas izrāde Ananda
  • Kronberga Eva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba ietvaros tapa laikmetīgās dejas izrāde „Ananda”, kas tulkojumā nozīmē laime. Viens no galvenajiem iedvesmas avotiem ir sirreālā filma „Holy mountain”. Filma bija kā impulss radīt darbu, kas sevī ietver motīvus par cilvēka ceļu uz laimi, par ceļu, kas lielā mērā saistīts ar ciešanām – to pārdzīvošanu un atbrīvošanos no tām. Tēma, kas runā par garīgajām vērtībām, autori uzrunāja strādājot pie studiju laikā tapušā darba „WHOMADEWHO”. Kur tika apskatīti autores interesējoši jautājumi...
2015
  • Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas pētījums
  • Laķe Anda , Treimane Agnese, Grīnberga Līga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...
2015
  • Kultūras notikumu atspoguļošanas principi interneta ziņu portālos "TVNET" un "DELFI"
  • Stalovska Dita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijā piedāvātā kultūras notikumu programma gan Rīgā, gan reģionos ir izteikti piesātināta un daudzveidīga. Latvijas iedzīvotājiem šajā piedāvājumā nav viegli orientēties un gala izvēli, ko apmeklēt vai neapmeklēt, - bieži nosaka medijos pieejamā informācija par notikumiem ar kultūras un mākslas saturu. Biedrības Culturelab veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika iegūtie dati liecina, ka 30% Latvijas ied...
2015
  • Etnisko grupu konfliktu veidi, to raksturojums un dominējošās izpausmes Latvijā laikā no 1990.-2015.
  • Ševčuka Gunda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vēsturiski etnisko grupu nošķīrumu veidojušas gan teritoriālas, gan kultūras robežas un etnisko grupu attiecības veidojās katrai tautai iestājoties par savām vērtībām un interesēm. Etniskie konflikti ir viens no starp-etnosu attiecību modeļiem, kuru mūsdienu izpausmes ir cieši saistītas ar nācijas- valsts ideju un tautu cerībām uz neatkarību un vienotību. Pētnieki etniskos konfliktus skata dažādos līmeņos, izdalot gan internacionālus, gan intra-nacionālus etniskos konfliktus. Starptautiskie konf...
2015
  • Luga “Viensētas” un tās teorētiskā analīze
  • Tarasa Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Luga “Viensētas” tapusi autores patstāvīga darba rezultātā. Tās teorētiskā analīze apliecina to, ka luga ir pakļauta dramaturģijas nosacījumiem. Teorētiskā analīze tiek veikta izmantojot Teātra, Kino un TV dramaturģijas kursa specialitātes priekšmetos gūtās zināšanas un ieteicamo literatūru. Tiek apskatīti tādi lugu veidojoši elementi, kā lugas vispārējs raksturojums, tās pamatideja, siţets, metrāţa, konstrukcija, tēlu raksturojums, vides un darbības vietas raksturojums, laiks un mērķauditorija....
2015
  • Bibliotēkas kā kultūras organizācijas lomas maiņa mūsdienās
  • Taurēna Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās kā dominējošā vērtība tiek uzsvērtas zināšanas, tas ir izšķirošs attīstības un veiksmīgs konkurences faktors. Tas izsaka nepieciešamību nepārtraukti atjaunot savas zināšanas un prasmes. Izglītība vairs nav attiecināma uz kādu konkrētu vecuma posmu. Mūsdienu procesi pieprasa, lai indivīds mācītos visu mūžu. Izglītība mūža garumā spēs nodrošināt cilvēkam pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, ceļot konkurētspēju darba tirgū un aktīvi līdzdarboties pilsoniskās sabiedrības procesos. Arī mūsdienu da...
2015
loading_gif