Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Simboli Valjadolidas Angļu kolēģijas mocekļu portretos: to izcelsme un attīstība
  • Salmiņa Jūlija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs, kas veltīts Valjadolidas Angļu kolēģijas mocekļu portretos izmantoto simbolu izcelsmes un attīstības atklāšanai, ir loģisks turpinājums 3. kursā izstrādātajam darbam, kurā tika pētīta šo simbolu nozīme attiecīgajos portretos. Lai sasniegtu kursa darbā izvirzīto mērķi un analizētu simbolu lietojumu mocekļu portretos, kas atrodami Valjadolidas Angļu kolēģijā, katoļu seminārā Spānijā, kas sagatavoja angļu priesterus misijas darbam tēvzemē, tika rūpīgi izpētītas Spānijas un Anglijas...
2015
  • Latvijas radošo pilsētu attīstības tendences un problemātika
  • Sarguna Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ja domājam par 21. gadsimtu un atslēgvārdiem, kas ar to saistās, viens no pirmajiem prātā nāk “radošums” – radošā domāšana, ekonomika, radošās un kultūras industrijas, klasteri, kvartāli, pilsētas utt. Radošums tiek ņemts vērā kā spēcīgs faktors ekonomiskajai izaugsmei un iekļauts politikas plānošanas dokumentos – gan Eiropas, gan atsevišķu valstu un pilsētu līmeņos. Radošo pilsētu kustība aizsākās 1980os gados, kad tika radīta lielākā daļa nozīmīgo ideju, tolaik atslēgvārdi bija kultūra, māksla...
2015
  • Publiskās izklaides formas kafejnīcās 20. gadsimta 20. — 30. gadu periodikas atspoguļojums
  • Skudra Sintija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20., 30. gados mainījās ne tikai situācija valstī, bet arī cilvēku dzīvesveids. Pulcēšanās kafejnīcās un citās saviesīgās vietās kļuva par iecienītu laika pavadīšanas veidu. Kafejnīcām bija savas tradīcijas, kultūra un publika. Lai piesaistītu apmeklētāju uzmanību, kā arī būtu vienā līmenī ar Eiropas piedāvājumu, kafejnīcās tika veidotas daţādas izklaidējošas programmas, rīkotas īpašas viesības, balles un cita veida pasākumi. Publiskā izklaide un s...
2015
  • Rīgas radošo kvartālu nozīme sabiedrības integrācijas kontekstā
  • Sproste Dace
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pasaulē aizvien vairāk pilsētās, tai skaitā arī Rīgā, aktualizējas radošo industriju un radošo kvartālu kustība. Par to liecina arī tas, ka aizvien vairāk pilsētas, piemēram, Amsterdama, Berlīne, Londona sevi pozicionē kā radošās pilsētas. Starptautiskā līmenī, aizvien biežāk tiek aktualizētas kultūras un radošo nozaru jautājumi, piemēram, kultūras un radošo industriju pārneses prosess, tā ietekme uz „nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labklājību, kā arī pil...
2015
  • Ekonomiskās efektivitātes jēdziens kultūras nozarē. Latvijas un Francijas piemērs
  • Sprukte Ilona
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā pētīti ekonomiskās efektivitātes izpausme kultūras nozarē Latvijā un Francijā. Notiekot globālām pārmaiņām, jauni mērķi un uzdevumi tiek izvirzīti arī kultūras jomā. Mūsdienās viens no kultūras institūciju sekmīgas darbības pamatuzdevumiem ir arī ekonomiskā efektivitāte. Kultūras sektora ekonomiskā nozīme ir atkarīga no kultūras institūcijām izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, tātad kultūras institūciju mērķu atšķirība nosaka to ekonomiskās efektivitātes atšķirību. Bakalaura dar...
2015
  • Tautiskā tērpa un ta elementu tradicionāls un laikmetīgs lietojums 21. gadsimta Latvijā
  • Butāne Katrina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21. gadsimts ar savu strauji mainīgo un informatīvi tehnoloģisko raksturu Latvijā tāpat kā visā pasaulē ir ienesis neatgriezeniskas pārmaiľas visā sabiedriskajā dzīvē, kas tiešā vai netiešā veidā ir skārušas ikvienu sabiedrības dalībnieku. Nemitīgā tehnoloģiju attīstība, kuras rezultātā informācijas apjoma pieaugums ir kļuvis neaptverams, veicina telpas robeţu zudumu, savukārt laiks ir kļuvis par materiālu vienību, kuras nekad nav gana. Globalizācijas un lokālās piederības apziľas attīstības ten...
2015
  • Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs
  • Freiberga Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...
2015
  • Ekonomiskā krīze kā pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos
  • Bertuse Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lielāka vai mazāka mēroga pārmaiņas ir neizbēgama ikvienas organizācijas darbības sastāvdaļa. Tām var būt dažādi sociāli, politiski un ekonomiski iemesli, kas var veicināt gan iepriekš stratēģiski rūpīgi plānotas pārmaiņas, gan arī tādas, kas norisinās strauji kādu iepriekš neparedzamu notikumu dēļ. Tādēļ mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, pārmaiņu tematika kļūst arvien aktuālāka arī tādu organizāciju vidū kā muzeji, kuru darbība ierasti saistās drīzāk ar saglabāšanu nemainīgā stāvoklī. Pētījum...
2015
  • Etnisko grupu konfliktu veidi, to raksturojums un dominējošās izpausmes Latvijā laikā no 1990.-2015.
  • Ševčuka Gunda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vēsturiski etnisko grupu nošķīrumu veidojušas gan teritoriālas, gan kultūras robežas un etnisko grupu attiecības veidojās katrai tautai iestājoties par savām vērtībām un interesēm. Etniskie konflikti ir viens no starp-etnosu attiecību modeļiem, kuru mūsdienu izpausmes ir cieši saistītas ar nācijas- valsts ideju un tautu cerībām uz neatkarību un vienotību. Pētnieki etniskos konfliktus skata dažādos līmeņos, izdalot gan internacionālus, gan intra-nacionālus etniskos konfliktus. Starptautiskie konf...
2015
  • Luga “Viensētas” un tās teorētiskā analīze
  • Tarasa Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Luga “Viensētas” tapusi autores patstāvīga darba rezultātā. Tās teorētiskā analīze apliecina to, ka luga ir pakļauta dramaturģijas nosacījumiem. Teorētiskā analīze tiek veikta izmantojot Teātra, Kino un TV dramaturģijas kursa specialitātes priekšmetos gūtās zināšanas un ieteicamo literatūru. Tiek apskatīti tādi lugu veidojoši elementi, kā lugas vispārējs raksturojums, tās pamatideja, siţets, metrāţa, konstrukcija, tēlu raksturojums, vides un darbības vietas raksturojums, laiks un mērķauditorija....
2015
loading_gif