Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Līdzdalības projekti kultūras un mākslas jomā, to veiksmīgas norises priekšnosacījumi
  • Jansone Luīze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Aktīva iedzīvotāju līdzdalība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums un izpausme, tā var stiprināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu valstij. Sadarbības un līdzdalības prasmes var praktizēt un pilnveidot, piedaloties plaša spektra aktivitātēs, kā arī, organizējot tās. Kopējā labuma un valsts attīstības vārdā valsts politika būtu jāveido tā, lai dažādas sabiedrības iesaistes formas tiktu popularizētas un veicinātas. „Pagaidām Latvijā sabiedriskajās aktivitātēs iesaistās tikai neliela...
2015
  • Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē
  • Karpova Beāte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kultūras tūrisms ir viens no tūrisma paveidiem. Ap 28% no kopējā tūristu daudzuma, veido kultūras tūristi.1 Tas tiek iekļauts teritoriju attīstības plānos, kā arī tas ir populārs pētnieku apskates objekts. Bakalaura darba temats „Kultūras mantojuma iespējas kultūras tūrisma attīstībā Latgalē” ir aktuāls Latgales attīstības iespēju izpētes kontekstā. Pētot Latgales pierobežas pilsētu Kārsavu, jau iepriekš tika rakstīts kursa darbs „Vēsture kā kultūras tūrisma veicinošs faktors (Kārsavas pilsētas ...
2015
  • Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi
  • Kazaine Laura
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba izstrāde balstās pētījumā par Latvijas igauņiem, pievēršoties Ludzas igauņiem un Lejasciema leiviem – senākām Latvijas igauņu kopienām, nevis mūsdienu igauņu minoritātei Latvijā, kas neveido kompakti dzīvojošu un nosacīti noslēgtu etnisko grupu. Izvēles aktualitāti pamato fakts, ka gan Ludzas igauņu, gan Lejasciema leivu izpētes vēsturē trūkst apkopojoša pētījuma, kas atspoguļotu kopainu, ietverot dažādās hipotēzes un pētījumus par šīm etniskajām grupām. Tāpēc bakalaura darba mēr...
2015
  • Mūzikas produktu pozicionēšana mūsdienu digitālajā vidē
  • Kazaka Lauma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ideja par bakalaura darba tematu radās, balstoties uz autores praktisko pieredzi, aktīvi darbojoties mūzikas jomā Latvijas tirgū. Autore ir mūzikas skolotāja bērnu un pieaugušo mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca”, piedalās ar izglītību un personības attīstību saistītu mūzikas produktu izstrādē un ir vairāku mūzikas grupu dalībniece. Sadarbojoties ar radošiem mūzikas profesionāļiem, autore novērtē neskaitāmās potenciāli veiksmīgās idejas mūzikas jomas attīstībai Latvijā un, iespējams, pasaulē. Diem...
2015
  • Laikmetīgās dejas izrāde Ananda
  • Kronberga Eva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba ietvaros tapa laikmetīgās dejas izrāde „Ananda”, kas tulkojumā nozīmē laime. Viens no galvenajiem iedvesmas avotiem ir sirreālā filma „Holy mountain”. Filma bija kā impulss radīt darbu, kas sevī ietver motīvus par cilvēka ceļu uz laimi, par ceļu, kas lielā mērā saistīts ar ciešanām – to pārdzīvošanu un atbrīvošanos no tām. Tēma, kas runā par garīgajām vērtībām, autori uzrunāja strādājot pie studiju laikā tapušā darba „WHOMADEWHO”. Kur tika apskatīti autores interesējoši jautājumi...
2015
  • Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas pētījums
  • Laķe Anda , Treimane Agnese, Grīnberga Līga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...
2015
  • Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībnieku ekspresinterviju analīze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki (ZBDS) ir Latvijā (Imanta Kokara) iniciēti kordziedāšanas svētki, kas tieši saistīti ar un analogi arī Latvijas Dziesmu svētku tradīcijai. ZBDS pirmo reizi notika 1995. gadā Rīgā, pēc tam tie notikuši visās iesaistītajās dalībvalstīs ar neregulāru laika intervālu. 2015.gadā tie atkal norisinājās Latvijā (25.-28.jūnijs), pulcējot apmēram 8000 koristus no 8 valstīm, arī latviešu diasporas korus. ZBDS mērķis ir pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierko...
2015
  • Ielu māksla kā pilsētvides elements un tās izpausmes veidi Rīgā
  • Balode Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Viens no ielu mākslas pazīstamākajiem žanriem ir grafiti, tas ir radies ASV ap 1960. gadu. Šajā laikā ASV bija izteikta reklāmas kultūra, kas mudināja sabiedrības marginālās grupas un citus "ignorētos" ar sienu zīmējumiem un parakstiem reklamēt sevi. Sākotnēji grafiti māksla ir kalpojusi kā daţādu deviantu grupējumu teritorijas iezīmēšanas instruments Eiropā ielu māksla izveidojās Francijā 20. gadsimta. 60./70. gadu mijā, t.s. studentu maija notikumu laikā kā sociālā protesta formas izpausme ar ...
2015
  • Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā
  • Bergmane Liene
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...
2015
  • Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos
  • Bogustova Anna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...
2015
loading_gif