Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē
  • Kelase Kristiāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...
2015
  • Izrādes "Pēdējā maltīte" iestudēšanas process izrādes - novērojumi praksē, izpēte un analīze
  • Kravale Dace
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba pamatā ir projekta "Smiļģa mājas izrādes" izrādes "Pēdējā maltīte" tapšanas process. Iestudējuma pirmizrāde notika 2015. gada 18. maijā Eduarda Smiļģa muzejā, Ertneres zālē. Galvenais mērķis studiju procesā bija apgūt zināšanas par teātra spēles veidiem, iestudēšanas principiem, teorētiskiem konceptiem, apzinot situāciju mūsdienu teātrī kā Latvijā, tā ārpus tās robežām un mēģinot atrast to izteiksmes veidu, kas visprecīzāk atspoguļotu maģistra darba autores šī brīža profesionālās ...
2015
  • Augusta Strindberga lugas „Pelikāns” iestudējuma teorētiskais pielikums
  • Leite Antra
  • 1907. gadā zviedru dramaturgs Augusts Strindbergs, sadarbojoties ar Augustu Falku, īstenoja ideju par Intīmo teātri Stokholmā, kurš no sava laika teātriem galvenokārt atšķīrās ar maza izmēra skatuvi, ievērojami mazāku skatītāju sēdvietu skaitu, kā arī skatītāja tuvumu spēles laukumam, kas radīja tolaik neierastu intimitātes izjūtu un ļāva skatītājam izrādi uztvert intensīvāk. Tieši šī teātra repertuāram Strindbergs radīja vairākas kamerlugas, kas bija paredzēti izrādīšanai Intīmajā teātrī, kurā ...
2015
  • Neformālās kultūrizglītības nozīme sociālā kapitāla stiprināšanā
  • Liepa Balode Ilze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...
2015
  • Sapņu stāstīšanas komunikatīvie aspekti: pētniecības metodoloģija un kontekstuālā analīze
  • Lukšo Elizabete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mana interese par miegā nosapņotā sapņa fenomenu kā folkloristikas un antropoloģijas izpētes objektu sākusies bakalaura studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvu apakšprogrammu “Latviešu tradicionālā kultūra un folklora”. Īpašu impulsu pētnieciskajai interesei deva folkloristes un Latviešu folkloras krātuves vadītājas Daces Bulas nolasītais lekciju kurss “Jaunākā metodes folkloristikā”, kas toreiz pirmo reizi sniedza man jaunu skatījumu uz folkloru kā pētniecības objektu un folkloris...
2015
  • Jūras piekrastes kultūrainava un tās muzealizācijas iespējas. Kolkasraga piemērs
  • Marinska Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kāds ģeogrāfisks nogabals ir tikai tukša telpa, iekams to nav sākuši apdzīvot cilvēki. Ierodas cilvēki un, izmantojot dabas dotos resursus un savu radošo potenciālu, tukšu telpu pārvērš par savu dzīves vietu ar jēgu, ar nozīmi. Abu kopdarbošanās rada to, ko mēs pazīstam ar nosaukumu - kultūrainava. Ainavas vērtības apzināšanās sākusies saistībā ar vēlmi saglabāt nākamajām paaudzēm iepriekšējo paaudžu radīto. Sevišķi aktuāls aizsardzības jautājums kļuvis pēdējā laikā, pieaugot ekonomiskai un antr...
2015
  • Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas ziloņkaula priekšmetu stribūtisko aspektu analīze
  • Milere Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbs ir veltīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (turpmāk tekstā – LNMM) ziloņkaula priekšmetu izpētei, kas ir tā sauktās Austrumu mākslas kolekcijas sastāvdaļa. Kopā Austrumu mākslas kolekcijā ir aptuveni 2250 vienības, no kurām Japānas mākslu pārstāv apmēram 800 mākslas priekšmeti. Ziloņkaula priekšmeti šajā kolekcijā veido pavisam nelielu, taču savdabīgu un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu daļu. Maģistra darbā tiek pētīti 18 Japānas mākslas ziloņkaula priekšmeti. Šo mākslas objektu p...
2015
  • Pēc M.Tadjedinas filmas „Last Night” motīviem izrādes „Nakts vēl nav galā” iestudējums Latvijas Dailes teātrī
  • Rešetins Intars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Neņemot vērā to, ka Meisija Tadjedina ar savu skaitliskā ziņā ne visai bagāto filmotēku neierindojas populārāko Holivudas produktu – spēlfilmu pirmajā desmitniekā, viņa tomēr ir pieteikusi sevi ne vien kā veiksmīgu scenāristi, bet arī kā atmiņā paliekošu kinorežisori. Ar savu juteklisko sadzīves drāmu „Last Night”, pēc kuras motīviem tika veidota izrāde „Nakts vēl nav galā”, viņa ir spējusi uzrunāt krietni iespaidīgas skatītāju masas visā pasaulē (filmas „Last Night” komerciālie panākumi). Viena...
2015
  • Īsfilma „Skrūvgriezis”
  • Skorobogovs Jurijs
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Joprojām nav vienota viedokļa par kino žanru skaitu un to, ko var korekti pieskaitīt pie jēdziena žanrs. Sapratne par filmu žanru veidiem un būtību ir viena no svarīgākajām režisora un scenārista profesijas pamat sastāvdaļām. Šajā teorētiskajā pamatojumā es izvirzu sev uzdevumu sistematizēt pieejamo informāciju par žanru dažādību un pamatoti nodefinēt mana diplomdarba filmas „Skrūvgriezis” žanrisko piederību. Pirmajā sadaļā ir apkopotas vairāku autoru domas par kino žanru definīciju, ka arī pied...
2015
  • Krievu literatūras interpretācija režisora Vladislava Nastavševa teātra izrādēs
  • Studente Laura
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Krievu literatūras iestudējumi uz Latvijas teātru skatuvēm nav retums – katru sezonu skatītājiem tiek piedāvātas arvien jaunas izrādes. Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī, Indra Roga Latvijas Nacionālajā un Valmieras Drāmas teātrī, Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī daudzi citi režisori iestudē gan krievu klasiķus, gan seko līdzi mūsdienu dramaturģijai. Tomēr no kopējā piedāvājuma izceļas režisora Vladislava Nastavševa (1978) izrādes – viņa izrādēs formai, neparastiem inscenējuma l...
2015
loading_gif