Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji

Latvijas Kultūras akadēmijaX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 261

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2012 2013 2014 2015 2016
	Laikmetīgās dejas izrāde Ananda Kronberga Eva Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba ietvaros tapa laikmetīgās dejas izrāde „Ananda”, kas tulkojumā nozīmē laime. Viens no galvenajiem iedvesmas avotiem ir sirreālā filma „Holy mountain”. Filma bija kā impulss radīt darbu, kas sevī ietver motīvus par cilvēka ceļu uz laimi, par ceļu, kas lielā mērā saistīts ar ciešanām – to pārdzīvošanu un atbrīvošanos no tām. Tēma, kas runā par garīgajām vērtībām, autori uzrunāja strādājot pie studiju laikā tapušā darba „WHOMADEWHO”. Kur tika apskatīti autores interesējoši jautājumi...	2015
	Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas pētījums Laķe Anda , Treimane Agnese, Grīnberga Līga Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...	2015
	Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībnieku ekspresinterviju analīze Latvijas Kultūras akadēmija Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki (ZBDS) ir Latvijā (Imanta Kokara) iniciēti kordziedāšanas svētki, kas tieši saistīti ar un analogi arī Latvijas Dziesmu svētku tradīcijai. ZBDS pirmo reizi notika 1995. gadā Rīgā, pēc tam tie notikuši visās iesaistītajās dalībvalstīs ar neregulāru laika intervālu. 2015.gadā tie atkal norisinājās Latvijā (25.-28.jūnijs), pulcējot apmēram 8000 koristus no 8 valstīm, arī latviešu diasporas korus. ZBDS mērķis ir pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierko...	2015
	Ielu māksla kā pilsētvides elements un tās izpausmes veidi Rīgā Balode Elīna Latvijas Kultūras akadēmija Viens no ielu mākslas pazīstamākajiem žanriem ir grafiti, tas ir radies ASV ap 1960. gadu. Šajā laikā ASV bija izteikta reklāmas kultūra, kas mudināja sabiedrības marginālās grupas un citus "ignorētos" ar sienu zīmējumiem un parakstiem reklamēt sevi. Sākotnēji grafiti māksla ir kalpojusi kā daţādu deviantu grupējumu teritorijas iezīmēšanas instruments Eiropā ielu māksla izveidojās Francijā 20. gadsimta. 60./70. gadu mijā, t.s. studentu maija notikumu laikā kā sociālā protesta formas izpausme ar ...	2015
	Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā Bergmane Liene Latvijas Kultūras akadēmija Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...	2015
	Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos Bogustova Anna Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...	2015
	Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze Erta Katrīna Latvijas Kultūras akadēmija Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...	2015
	Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs Freimane Baiba Latvijas Kultūras akadēmija Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...	2015
	„Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments Gūtmane Elīna Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...	2015
	Latvijas uzņēmumu sponsorēšanas stratēģijas kritēriju analīze kultūras nozarē Kelase Kristiāna Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darba tēmas aktualitāti nosaka Latvijas ekonomiskā situācija, kurā dažādu kultūras institūciju radošo ideju izpausmi bieži kavē nepietiekamie līdzekļi, jo finanšu daudzums bieži ir ļoti ierobežots, nerunājot par finansēm, kas būtu paredzētas, lai segtu uzturēšanas un radošās izmaksas. Tāpēc mūsdienās vērojama bieža sadarbība starp kultūras organizācijām, projektiem un dažādu nozaru uzņēmumiem. Šāda sadarbība ir iespēja kultūras organizācijām piesaistīt finansējumu, saņemt dažādus pakalp...	2015