Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • 21. gadsimta Latvijas modes dizaina zīmolu raksturojums
  • Zariņa Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma “21. gadsimta Latvijas modes dizaina zīmolu raksturojums” izvēlēta galvenokārt pamatojoties uz augošo Latvijas modes dizaina zīmolu pieprasījumu Latvijas sabiedrībā. Šī brīža noteicošā tendence modes jomā ir zīmols, ko spēj piedāvāt arī latviešu modes mākslinieki, tādēļ kā viens no galvenajiem darba jautājumiem tiks izvirzīts – vai latviešu modes zīmoli ir ilgtspējīgi un spēj konkurēt ar Eiropā atzītiem zīmoliem, kā Latvijas modi vērtē un patērē Latvijas sabiedrība....
2015
  • Latvijas kultūras ziņu atspoguļojums Lielbritānijas elektroniskajos medijos 2014.gadā
  • Zibene Rūta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mārketinga speciālisti norāda, ka konkurētspējas palielināšanai vietām (pilsētām, reģioniem, valstīm) jāražo tādas preces un pakalpojumi, kas ir svarīgi to potenciālajiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem, tūristiem, u.tml. Tam, kurš vēlas palikt konkurētspējīgs un vairot savu vērtību, ir jāstiprina prestižs un stratēģiski jāizmanto tēla funkcija – vērtību radīšanas potenciāls. Pazīstamais pētnieks S.Anholts (Simon Anholt) atzīmējis, ka „valsts zīmola jēdziens nozīmē valsts tēlu un reputāci...
2015
  • Kulinārās diplomātijas potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā
  • Bergmane Liene
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijai nav vienota valsts tēla – tas pastāvīgi tiek pārradīts, ar tēla veidošanu saistītas aktivitātes ir kampaņveidīgas, neregulāras un lielākoties saistītas tikai ar vienas valsts institūcijas iniciatīvu. Latvijas Institūts, kuram būtu jānodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu un konkurētspējīgas identitātes veidošanu, nodarbojas ar informatīvu materiālu veidošanu un komunikāciju digitālajā vidē, kas nav pietiekami, lai veidotu vienotu un spēcīgu Latvijas valsts tēlu. Latvijā katra...
2015
  • Ekonomiskā krīze kā pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos
  • Bertuse Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lielāka vai mazāka mēroga pārmaiņas ir neizbēgama ikvienas organizācijas darbības sastāvdaļa. Tām var būt dažādi sociāli, politiski un ekonomiski iemesli, kas var veicināt gan iepriekš stratēģiski rūpīgi plānotas pārmaiņas, gan arī tādas, kas norisinās strauji kādu iepriekš neparedzamu notikumu dēļ. Tādēļ mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, pārmaiņu tematika kļūst arvien aktuālāka arī tādu organizāciju vidū kā muzeji, kuru darbība ierasti saistās drīzāk ar saglabāšanu nemainīgā stāvoklī. Pētījum...
2015
  • Mūsdienu sievietes identitāti ietekmējošie faktori Ingas Gailes lugu „Āda” un „Trauki” iestudējumos
  • Bogustova Anna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sievietes identitāti lielā mērā nosaka kultūra, kurā tā dzīvo. Identitātes veidošanos jau no sievietes dzimšanas brīža ietekmē neskaitāmi nozīmīgi un ne tik nozīmīgi ārēji faktori. Laika posmā, kopš pagājušā gadsimta vidus, sievietes identitāte ir pieredzējusi ļoti uzskatāmas pārmaiņas. Sieviete vairs nav pasīvs sabiedrības loceklis, kas savu dzīvi velta noteikta, sievietes dzimuma lomai atbilstoša, plāna pildīšanai. Sieviete ir kļuvusi par aktīvu indivīdu, kas apzinās sevi, savas iespējas un dz...
2015
  • Tautiskā tērpa un ta elementu tradicionāls un laikmetīgs lietojums 21. gadsimta Latvijā
  • Butāne Katrina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21. gadsimts ar savu strauji mainīgo un informatīvi tehnoloģisko raksturu Latvijā tāpat kā visā pasaulē ir ienesis neatgriezeniskas pārmaiľas visā sabiedriskajā dzīvē, kas tiešā vai netiešā veidā ir skārušas ikvienu sabiedrības dalībnieku. Nemitīgā tehnoloģiju attīstība, kuras rezultātā informācijas apjoma pieaugums ir kļuvis neaptverams, veicina telpas robeţu zudumu, savukārt laiks ir kļuvis par materiālu vienību, kuras nekad nav gana. Globalizācijas un lokālās piederības apziľas attīstības ten...
2015
  • Globalizācijas iezīmes Japānas modernajā kultūrā: subkultūru analīze
  • Erta Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Japāna ir zeme ar gadsimtiem senām tradīcijām, un tā kā tā bijusi slēgta rietumu pasaulei līdz 19. gadsimta vidum, tad šīs tradicionālās vērtības ir veiksmīgi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Vēsturiski Japāna aizguvusi daudzus piemērus no Ķīnas un Korejas kultūrām, bet pēc Japānas robežu atvēršanas, un it īpaši pēc Otrā pasaules kara, japāņi sāka aizgūt un pārveidot daudzas idejas, vērtības, ēdienus, sadzīves priekšmetus u.c. no rietumzemēm. Japāņu spēja adaptēt ārzemju piemērus un pielāgot tos...
2015
  • Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs
  • Freiberga Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus ...
2015
  • Orķestris kultūras diplomātijā: Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē kultūras programmas piemērs
  • Freimane Baiba
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lai gan viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem Arnolds Šēnbergs 1946. gadā rakstīja, ka mūzikā „nav stāsta, nav tēmas, nav objekta, nav morāles, tai nepiemīt ne filozofisku, ne morālu vērtību, kas varētu patikt vai ko varētu ienīst,” tādējādi uzsvērdams mūzikas kā „tīras” mākslas būtību, tomēr jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka „mūzikas pasaule var tikt iepīta politikā un otrādi”. Ļoti plašajā mūzikas un politikas kopīgo kontekstu lokā ir saskares punkts, kur valstu valdības, tiecoties...
2015
  • „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments
  • Gūtmane Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēma „Rīga 2014” programma kā valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanas instruments” ir aktuāla Latvijas publiskās un kultūras diplomātijas jomas attīstībai un pašreizējās situācijas un apstākļu konstatēšanai. Pētījums ir izstrādāts, lai aktualizētu tēmu par kultūras un mākslas pasākumu nozīmīgumu valsts publiskās un kultūras diplomātijas īstenošanā. Darba aktualitāte akcentējama tajā, ka Latvijas pētnieciskajā darbībā publiskās un kultūras diplomātijas jomā ir veikti ...
2015

Nav rezultātu

loading_gif