Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji

Latvijas Kultūras akadēmijaX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 261

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2012 2013 2014 2015 2016
	Izrādes "Pēdējā maltīte" iestudēšanas process izrādes - novērojumi praksē, izpēte un analīze Kravale Dace Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darba pamatā ir projekta "Smiļģa mājas izrādes" izrādes "Pēdējā maltīte" tapšanas process. Iestudējuma pirmizrāde notika 2015. gada 18. maijā Eduarda Smiļģa muzejā, Ertneres zālē. Galvenais mērķis studiju procesā bija apgūt zināšanas par teātra spēles veidiem, iestudēšanas principiem, teorētiskiem konceptiem, apzinot situāciju mūsdienu teātrī kā Latvijā, tā ārpus tās robežām un mēģinot atrast to izteiksmes veidu, kas visprecīzāk atspoguļotu maģistra darba autores šī brīža profesionālās ...	2015
	Augusta Strindberga lugas „Pelikāns” iestudējuma teorētiskais pielikums Leite Antra 1907. gadā zviedru dramaturgs Augusts Strindbergs, sadarbojoties ar Augustu Falku, īstenoja ideju par Intīmo teātri Stokholmā, kurš no sava laika teātriem galvenokārt atšķīrās ar maza izmēra skatuvi, ievērojami mazāku skatītāju sēdvietu skaitu, kā arī skatītāja tuvumu spēles laukumam, kas radīja tolaik neierastu intimitātes izjūtu un ļāva skatītājam izrādi uztvert intensīvāk. Tieši šī teātra repertuāram Strindbergs radīja vairākas kamerlugas, kas bija paredzēti izrādīšanai Intīmajā teātrī, kurā ...	2015
	Neformālās kultūrizglītības nozīme sociālā kapitāla stiprināšanā Liepa Balode Ilze Latvijas Kultūras akadēmija Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīša...	2015
	Sapņu stāstīšanas komunikatīvie aspekti: pētniecības metodoloģija un kontekstuālā analīze Lukšo Elizabete Latvijas Kultūras akadēmija Mana interese par miegā nosapņotā sapņa fenomenu kā folkloristikas un antropoloģijas izpētes objektu sākusies bakalaura studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvu apakšprogrammu “Latviešu tradicionālā kultūra un folklora”. Īpašu impulsu pētnieciskajai interesei deva folkloristes un Latviešu folkloras krātuves vadītājas Daces Bulas nolasītais lekciju kurss “Jaunākā metodes folkloristikā”, kas toreiz pirmo reizi sniedza man jaunu skatījumu uz folkloru kā pētniecības objektu un folkloris...	2015
	Jūras piekrastes kultūrainava un tās muzealizācijas iespējas. Kolkasraga piemērs Marinska Dženeta Latvijas Kultūras akadēmija Kāds ģeogrāfisks nogabals ir tikai tukša telpa, iekams to nav sākuši apdzīvot cilvēki. Ierodas cilvēki un, izmantojot dabas dotos resursus un savu radošo potenciālu, tukšu telpu pārvērš par savu dzīves vietu ar jēgu, ar nozīmi. Abu kopdarbošanās rada to, ko mēs pazīstam ar nosaukumu - kultūrainava. Ainavas vērtības apzināšanās sākusies saistībā ar vēlmi saglabāt nākamajām paaudzēm iepriekšējo paaudžu radīto. Sevišķi aktuāls aizsardzības jautājums kļuvis pēdējā laikā, pieaugot ekonomiskai un antr...	2015
	Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas ziloņkaula priekšmetu stribūtisko aspektu analīze Milere Kristīne Latvijas Kultūras akadēmija Maģistra darbs ir veltīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (turpmāk tekstā – LNMM) ziloņkaula priekšmetu izpētei, kas ir tā sauktās Austrumu mākslas kolekcijas sastāvdaļa. Kopā Austrumu mākslas kolekcijā ir aptuveni 2250 vienības, no kurām Japānas mākslu pārstāv apmēram 800 mākslas priekšmeti. Ziloņkaula priekšmeti šajā kolekcijā veido pavisam nelielu, taču savdabīgu un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu daļu. Maģistra darbā tiek pētīti 18 Japānas mākslas ziloņkaula priekšmeti. Šo mākslas objektu p...	2015
	Pēc M.Tadjedinas filmas „Last Night” motīviem izrādes „Nakts vēl nav galā” iestudējums Latvijas Dailes teātrī Rešetins Intars Latvijas Kultūras akadēmija Neņemot vērā to, ka Meisija Tadjedina ar savu skaitliskā ziņā ne visai bagāto filmotēku neierindojas populārāko Holivudas produktu – spēlfilmu pirmajā desmitniekā, viņa tomēr ir pieteikusi sevi ne vien kā veiksmīgu scenāristi, bet arī kā atmiņā paliekošu kinorežisori. Ar savu juteklisko sadzīves drāmu „Last Night”, pēc kuras motīviem tika veidota izrāde „Nakts vēl nav galā”, viņa ir spējusi uzrunāt krietni iespaidīgas skatītāju masas visā pasaulē (filmas „Last Night” komerciālie panākumi). Viena...	2015
	Īsfilma „Skrūvgriezis” Skorobogovs Jurijs Latvijas Kultūras akadēmija Joprojām nav vienota viedokļa par kino žanru skaitu un to, ko var korekti pieskaitīt pie jēdziena žanrs. Sapratne par filmu žanru veidiem un būtību ir viena no svarīgākajām režisora un scenārista profesijas pamat sastāvdaļām. Šajā teorētiskajā pamatojumā es izvirzu sev uzdevumu sistematizēt pieejamo informāciju par žanru dažādību un pamatoti nodefinēt mana diplomdarba filmas „Skrūvgriezis” žanrisko piederību. Pirmajā sadaļā ir apkopotas vairāku autoru domas par kino žanru definīciju, ka arī pied...	2015
	Kultūras produktu piedāvājums un programmas veidošanas pamatprincipi Latvijas pilsētu un novadu svētkos Valaine Madara Latvijas Kultūras akadēmija Pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs no 2007.–2014. gadam parāda, ka kultūras aktivitāte, kurā visvairāk pēdējā gada laikā ir iesaistījušies Latvijas iedzīvotāji, pārliecinoši ir tieši pagasta, pilsētas vai novada svētku svinēšana, tos vismaz reizi pēdējā gada laikā apmeklējuši 69% no visiem aptaujātajiem. Dati liecina par šī kultūras pasākuma formāta aktualitāti mūsdienās un pieprasījumu Latvijas iedzīvotāju sabiedrībā. Autore to var apliecināt ...	2015
	Federiko Garsijas Lorkas lugas „Asins kāzas” iestudējums Elīnas Martinsones režijā Martinsone Elīna Latvijas Kultūras akadēmija Federiko Garsijas Lorkas luga „Asins kāzas” ir darbs, pret kuru gadu gaitā ir izveidojusies liela pietāte, kas varētu būt iemesls tam, ka šī luga Latvijas teātros nav iestudēta ļoti sen. Spānijas kultūras specifika, kas caurvij visu autora daiļradi arī apgrūtina viņa darbu iestudēšanu, jo Latvijas publikai „spāľu kaislības” bieži vien saistās ar televīzijas melodrāmām, kā arī latviešu mentalitāte un temperaments spēcīgi kontrastē ar Andalūzijas traģēdijā aprakstīto varoľu rīcību un emociju izpau...	2014