Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Pēc M.Tadjedinas filmas „Last Night” motīviem izrādes „Nakts vēl nav galā” iestudējums Latvijas Dailes teātrī
  • Rešetins Intars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Neņemot vērā to, ka Meisija Tadjedina ar savu skaitliskā ziņā ne visai bagāto filmotēku neierindojas populārāko Holivudas produktu – spēlfilmu pirmajā desmitniekā, viņa tomēr ir pieteikusi sevi ne vien kā veiksmīgu scenāristi, bet arī kā atmiņā paliekošu kinorežisori. Ar savu juteklisko sadzīves drāmu „Last Night”, pēc kuras motīviem tika veidota izrāde „Nakts vēl nav galā”, viņa ir spējusi uzrunāt krietni iespaidīgas skatītāju masas visā pasaulē (filmas „Last Night” komerciālie panākumi). Viena...
2015
  • Īsfilma „Skrūvgriezis”
  • Skorobogovs Jurijs
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Joprojām nav vienota viedokļa par kino žanru skaitu un to, ko var korekti pieskaitīt pie jēdziena žanrs. Sapratne par filmu žanru veidiem un būtību ir viena no svarīgākajām režisora un scenārista profesijas pamat sastāvdaļām. Šajā teorētiskajā pamatojumā es izvirzu sev uzdevumu sistematizēt pieejamo informāciju par žanru dažādību un pamatoti nodefinēt mana diplomdarba filmas „Skrūvgriezis” žanrisko piederību. Pirmajā sadaļā ir apkopotas vairāku autoru domas par kino žanru definīciju, ka arī pied...
2015
  • Kultūras produktu piedāvājums un programmas veidošanas pamatprincipi Latvijas pilsētu un novadu svētkos
  • Valaine Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs no 2007.–2014. gadam parāda, ka kultūras aktivitāte, kurā visvairāk pēdējā gada laikā ir iesaistījušies Latvijas iedzīvotāji, pārliecinoši ir tieši pagasta, pilsētas vai novada svētku svinēšana, tos vismaz reizi pēdējā gada laikā apmeklējuši 69% no visiem aptaujātajiem. Dati liecina par šī kultūras pasākuma formāta aktualitāti mūsdienās un pieprasījumu Latvijas iedzīvotāju sabiedrībā. Autore to var apliecināt ...
2015
  • Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu rakstnieču darbos
  • Visocka Jūlija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā Apģērba un vizuālā tēla atspoguļojums 19.gs. pirmās puses britu rakstnieču darbos tiks analizēts apģērbs un vizuālais tēls 19.gadsimta pirmās puses britu rakstnieču darbos. Tēmas izvēli noteikusi darba autores interese par modi un apģērbu kā nozīmīgu kultūras fenomenu, jo tieši 19.gadsimta pirmajā pusē aizsākās apģērba un modes vēstures pētniecība.1 Svarīgu lomu apģērbs ieņem minētā laika perioda sieviešu un augstāko sabiedrības pārstāvju dzīvēs. Augstākie sabiedrības slāņi bija ...
2015
  • Kultūras barjeras lietišķajā komunikācijā Latvijas – Lielbritānijas kontekstā
  • Vīksne Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā Kultūras barjeras lietišķajā komunikācijā Latvijas – Lielbritānijas kontekstā tiek skaidrots, kas ir kultūras barjeras, tiek apskatītas biežāk sastopamās kultūras barjeras, raksturotas to īpašības un izpausmes veidi lietišķajā komunikācijā Latvijas – Lielbritānijas mijkultūru saskarsmes kontekstā, kā arī pētīts, kā šīs kultūras tiek pārvarētas, lai nodrošinātu veiksmīgu mijkultūru komunikāciju. Jau vienas kultūras ietvaros lietišķā komunikācija ir daudzu dažādu komponentu kopums....
2015
  • Lokālās piederības nozīme latviešu jauniešu identitātes konstruēšanas procesā
  • Zaharāns Artis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sava mūţa pirmos deviľpadsmit gadus es pavadīju laukos Balvu pusē. Dzimtā vieta ir radījusi man piederības sajūtu gan mājām, gan novadam, gan Latvijai. Manī vienmēr ir bijis neliels pašlepnums par to, ka man ir bijusi iespēja uzaugt laukos, dabas tuvumā un tieši caur to iemīlēt Latviju. Vēlāk, jau dzīvojot un studējot Rīgā, es aizvien vairāk iemācījos to novērtēt un ieguvu apziľu, ka, iespējams, augot pilsētā mana ideja par mājām un piederību Latvijai būtu pavisam citāda. Dzīvojot laukos, esmu r...
2015
  • Mūzikas festivālu darbības attīstības rādītāji
  • Zalgaucka Elīza
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās arvien lielāku aktualitāti sabiedrībā iegūst festivāli. Par festivāliem tiek runāts visdažādākajās nozarēs, taču visbiežāk sastopami tieši mākslas un mūzikas festivāli. Pieaugošās mūzikas festivālu popularitātes, daudzveidības un skaita dēļ arī Latvijā, šī bakalaura darba pētījuma objekts ir mūzikas festivāli Latvijā. Plašajā festivālu piedāvājumā dažkārt grūti atšķirt jauno no vecā, konservatīvo no inovatīvā un attīstījušos no vienveidīgā. Lai kliedētu šo apjukumu, nereti dzirdamas ru...
2015
  • 21. gadsimta Latvijas modes dizaina zīmolu raksturojums
  • Zariņa Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma “21. gadsimta Latvijas modes dizaina zīmolu raksturojums” izvēlēta galvenokārt pamatojoties uz augošo Latvijas modes dizaina zīmolu pieprasījumu Latvijas sabiedrībā. Šī brīža noteicošā tendence modes jomā ir zīmols, ko spēj piedāvāt arī latviešu modes mākslinieki, tādēļ kā viens no galvenajiem darba jautājumiem tiks izvirzīts – vai latviešu modes zīmoli ir ilgtspējīgi un spēj konkurēt ar Eiropā atzītiem zīmoliem, kā Latvijas modi vērtē un patērē Latvijas sabiedrība....
2015
  • Latvijas kultūras ziņu atspoguļojums Lielbritānijas elektroniskajos medijos 2014.gadā
  • Zibene Rūta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mārketinga speciālisti norāda, ka konkurētspējas palielināšanai vietām (pilsētām, reģioniem, valstīm) jāražo tādas preces un pakalpojumi, kas ir svarīgi to potenciālajiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem, tūristiem, u.tml. Tam, kurš vēlas palikt konkurētspējīgs un vairot savu vērtību, ir jāstiprina prestižs un stratēģiski jāizmanto tēla funkcija – vērtību radīšanas potenciāls. Pazīstamais pētnieks S.Anholts (Simon Anholt) atzīmējis, ka „valsts zīmola jēdziens nozīmē valsts tēlu un reputāci...
2015
  • Federiko Garsijas Lorkas lugas „Asins kāzas” iestudējums Elīnas Martinsones režijā
  • Martinsone Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Federiko Garsijas Lorkas luga „Asins kāzas” ir darbs, pret kuru gadu gaitā ir izveidojusies liela pietāte, kas varētu būt iemesls tam, ka šī luga Latvijas teātros nav iestudēta ļoti sen. Spānijas kultūras specifika, kas caurvij visu autora daiļradi arī apgrūtina viņa darbu iestudēšanu, jo Latvijas publikai „spāľu kaislības” bieži vien saistās ar televīzijas melodrāmām, kā arī latviešu mentalitāte un temperaments spēcīgi kontrastē ar Andalūzijas traģēdijā aprakstīto varoľu rīcību un emociju izpau...
2014
loading_gif