Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji

Latvijas Kultūras akadēmijaX
Dzēst filtrus
Atlasītie rezultāti: 261

	Nosaukums	Datējums Visas vērtības 2012 2013 2014 2015 2016
	Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā Kalniņa Inta Latvijas Kultūras akdēmija Maģistra darba tēmas “Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā” izvēli, pirmkārt, noteica jautājuma aktualitāte Latvijas kultūrpolitikas, Latvijas kultūras centru darbības stratēģiskā plānojuma un perspektīvas kultūrvides attīstības kontekstā. Otrais būtiskais tēmas izvēles pamatojums ir tās aktualitāte ilgtermiņā un pastiprinātās uzmanības pievēršana bērnu mērķauditorijai kultūras pasākumos pēdējo gadu laikā. Trešais minētā temata izv...	2016
	Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi Dudare Lelde Latvijas Kultūras akadēmija Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18. gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau rakstīšanas brīdī ir paredzēta ...	2016
	Mēness simbolikas daudzveidība kora Kamēr… koncertciklā “Mēness dziesmas” Dzintare Ieva Latvijas Kultūras akadēmija Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmī...	2016
	Sieviešu tiesību vēsturiskie aspekti Francijā. Olimpa de Gūža Gau Alise Latvijas Kultūras akadēmija Sieviešu tiesības – šī tēma sabiedrībā tiek apspriesta arvien vairāk un vairāk. Dažādu ar sieviešu tiesību neievērošanu saistīto problēmu risināšanā iesaistās sabiedrības redzeslokā ļoti bieži redzamas personas, tostarp dažādi aktieri, režisori, mūziķi un citas slavenības. Mūsdienās šī uzdrīkstēšanās runāt par sieviešu tiesībām šķiet pašsaprotama, bet vai tā tas ir bijis vienmēr? Kādas netaisnības sievietes ir pieredzējušas pagātnē un kā dažādas vienlīdzības idejas attīstījušās laika gaitā – šie...	2016
	Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi Boguļko Anete Latvijas Kultūras akadēmija Izvēlētā bakalaura darba tēma ir Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi. Luga sarakstīta 1978. gadā pēc franču režisora Bruno Beglēna (Bruno Boëglin, 1951 – ) pieprasījuma un pirmo reizi iestudēta 1978. gadā Eldorado teātrī (Le Théâtre de l'Eldorado) Lionā, Francijā. Lugas autors Bernārs Marī Koltess (Bernard- Marie Koltès, 1948 – 1989) ir franču dramaturgs un režisors. No 1970. gada līdz 1971. gadam B. M. Koltess Studējis Strasbūras Nacionālā teātra skolas (...	2016
	Mūsdienu (2015.g.) bēgļi Latvijā un Norvēģijā: iedzīvotāju un mediju attieksme Boltre Katrīna Latvijas Kultūras akadēmija Šī bakalaura darba mērķis – izpētīt un salīdzināt Latvijas un Norvēģijas iedzīvotāju un mediju attieksmi pret mūsdienu (2015.g.) bēgļiem, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāju attieksme pret mūsdienu bēgļiem ir saistīta ar medijos pausto attieksmi. Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts savējā un svešā jēdziens, kā arī tiek noskaidrots, kāpēc bēgļi tiek uztverti kā svešie un kāda loma tajā ir nacionālās identitātes konceptam. Bakalaura darba otrajā nodaļā tiek veikts neliels ieskats Latvijas u...	2016
	Zīmola veidošanās un ilgtspējība festivāla Postivus piemērs Butkus Laura Latvijas Kultūras akadēmija Pētījuma gaitā, autore apkopoja teorētisko informāciju saistītu ar ilgtspējības nodrošināšanu. Veica elektronisko aptauju, kurā piedalījās 105 respondenti, kā arī apkopoja, intervijā ar Positivus direktori, iegūtos datus. Šī pētījuma rezultātā autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem. Lai gan pētījuma gaitā atklājās, ka definīcijas par to, kas tad īsti ir zīmols, krasi atšķīrās, tomēr autore nonāca pie kopsaucēja, ka zīmols ir tveramu un netveramu elementu kombinācija. Festivāla Positivus kont...	2016
	Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos Būmeistere Zane Latvijas Kultūras akadēmija Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...	2016
	Bezdarba iemeslu atšķirības Polijā un Latvijā dzīvojošiem jauniešiem Freiberga Madara Latvijas Kultūras akadēmija Jauniešu bezdarba problēma ir kļuvusi par ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu diskusijas sastāvdaļu. Šādu situāciju sekmē jaunieši nodarbinātības aktualitāte gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs kopumā. 2016.gada februārī bez darba Eiropas Savienībā bija 4,3 miljoni jauniešu. 2016.gada februārī jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs bija 19,4%.1 Jauniešu bezdarba ir aktuāla problēma, arī vērtējot laika griezumā un tā apjomu ir ietekmējušas norises pasaules ekonomikā. Laika periodā no...	2016
	Menedžmenta un menedžera loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā Goberga Krista Latvijas Kultūras akadēmija Bakalaura darba tēma ir menedžmenta loma mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā. 2014. gadā Eiropas Savienībā mākslas, izklaides un atpūtas nozare kopējā ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja 1,36%, savukārt Latvijā šis rādītājs bija vēl augstāks – 2,19%. Viszemākos rādītājus kopējā pievienotajā vērtībā uzrādīja Polija ar 0,64%, bet visaugstākos – Slovākija ar 2,44%, Latviju atstājot otrajā vietā (sk. 3.2. attēlu.).1 Svarīga kļūst ne tikai kvalitatīva muzikālā materiāla izvēle, bet arī mērķtiecīg...	2016