|
Nosaukums
|
Datējums
|
|
- Arnolda Liniņa aktiera darbs. Aktiera darba metodika.
- Zagorska Anna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šis pētījums veltīts 20. gadsimta latviešu teātra praktiķim – aktierim, režisoram
un pedagogam Arnoldam Liniņam (11.12.1930 – 12.09.1998), kurš ir ievērojama, taču
nepilnīgi pētīta un aprakstīta personība Latvijas teātra un kultūras kontekstā.
Arnolds Liniņš vienlīdz profesionāli izkopis spējas aktiera mākslā, režijā,
pedagoģijā un vokālajā mākslā. Viņa radošās darbības lauks ietver lomas un atsevišķus
iestudējumus Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī un Ļeņina komjaunatnes
Jaunatnes teātrī,...
|
2014 |
|
- Dino hercogiene Doroteja kā kosmopolītiska 19. gadsimta personība
- Zbitkovska Paula
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Darba tēma izvēlēta saistībā ar iepriekšējos studiju gados veiktajiem kursa darbiem, kad autore pievērsās Kurzemes hercogistes vēstures pētīšanai, tādējādi turpinot attīstīt šo Latvijai tik būtisko tēmu.
Dino hercogiene Doroteja bija Kurzemes hercogistes pēdējā pārvaldnieka Pētera Bīrona meita, kas piedzima īsi pirms hercogistes pastāvēšanas beigām, attiecīgi – 1793. gadā, tāpēc lielāko daļu savas dzīves viņa ir pavadījusi Prūsijā, Francijā, Anglijā, kā arī Polijā. Viņas personība bija nozīmīga ...
|
2014 |
|
- Rolanda Šimmelpfenniga lugas „Hier und Jetzt” tulkojums latviešu valodā
- Ausmane Alise
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latviešu teātris tā pirmsākumos ir veidojies spēcīgā vācu teātra ietekmē, jo tā pamatprincipuslabi pārzināja pirmie latviešu profesionālā teātra vadītāji (piemēram, Ādolfs
Alunāns), kā arī nākamo paaudžu aktieri un režisori (piemēram, Jēkabs Dukurs, Aleksis Mierlauks). Beidzoties otrajam pasaules karam Latvijas teātra repertuāros sāka dominēt padomju ideoloģiju balstoša dramaturģija, kā rezultātā vācu teātra un dramaturģijas ietekme būtiski samazinājās. Šodien vācu teātra kultūra daudzveid...
|
2014 |
|
- Francijas mākslinieku izstādes Latvijā laikā no 1990.līdz 2010. gadam Francijas kultūrpolitikas kontekstā
- Auzāne Elīna
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Studējot Starpkultūru sakarus Latvija – Francija, autore vēlējās atklāt, kāda īsti ir Francijas un Latvijas sadarbība māksla jomā, jo Latvijā interese par Francijas mākslu pēdējos gados
ir
ievērojami
augusi
, it īpaši pēc festivāla
Francijas Pavasaris
.
Dau
dzo izstāžu un citu kultūras pasākumu vidū aizvien pieaug ar Franciju saistīto notikumu
īpatsvars
, tai skaitā arī mākslas izstāžu
klāsts
. Šīs izstādes visbiežāk tiek rīkotas ar Francijas Institūta
Latvijā (bijušā Franci...
|
2014 |
|
- Ieinteresēto pušu iesaiste kultūras pasākumu menedžmentā Latvijā
- Balamovskis Kārlis
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pasākumi ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Mēs apmeklējam teātri, operu,
koncertus, izstādes, festivālus utt. Pasākumu veidi ir visdažādākie un šo pasākumu kopumu
bieži apzīmē ar angļu vārdu
event
.
Analizējot dažādu autoru darbus, darba autors skaidros,
ko sociālo zinātņu literatūrā saprot ar vārdu
event
jeb pasākums. Darba autors sniegs
skaidrojumu, kā autori ir klasificējuši pasākumus un kādi ir priekšnoteikumi veiksmīgai
pasākuma organizācijai.
Lai pasākums tiktu...
|
2014 |
|
- Mainupulatīvo līdzekļu lietojums Ērika Stendzenieka audiovizuālajās reklāmās
- Bambe Kristīne
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Bakalaura darba tēma ir
Mainupulatīvo līdzekļu lietojums Ērika Stendzenieka
audiovizuālajās reklāmās.
Šī tēma un tās izpēte ir būtiska no diviem skatu punktiem.
Pirmkārt, kā teorētiskais pamatojums – līdz šim nav veikts pētījums un jebkāda veida
statistika par manipulatīvo līdzekļu kategorizāciju reklāmās. Šāda veida pētījums
paplašinātu izpratni par manipulācijas pielietojumu televīzijas reklāmās. Otrkārt, šāds
pētījums palīdzētu veicināt izpratni g...
|
2014 |
|
- Vācbaltiešu identitātes jautājums Z. Fon Fēgezeka romānu tetraloģijā "Baltiešu gredzens"
- Baranovska Anastasija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mūsdienu globalizācijas laikmeta un multikulturālās sabiedrības ietvaros viens no
svarīgākajiem pētāmajiem objektiem ir identitāte. Latvijā identitātes jautājums ir īpaši aktuāls.
Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja
vairākas tautas,
piemēram, vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta
sākumā tagadējās Latvijas teritorijā līdzās pastāvēja latviešu un vācbaltiešu sabiedrības, kur
sociāl...
|
2014 |
|
- Baroka mode 17. un 18. gadsimtā
- Baranovska Inese
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Baroka laiks Eiropā ir bijis viens no spilgtākajiem un vizuāli krāšņākajiem laikmetiem vēstures gaitā, kas ieviesis daudzas pārmaiņas gan cilvēku dzīvē un to
paradumos, gan arī visās pārējās jomās. Šajā laikmetā vērojama strauja industriāla attīstība, kas sekmējusi dažādu luksa preču, apģērbu attīstību un izplatību Eiropā. Baroka stils izplatījās arī Latvijas teritorijā, kad latviešu tauta atradās diezgan sarežģītā situācijā, jo
poļu un zviedru valdīšan...
|
2014 |
|
- Iedzīvotāju līdzdalība Latvijas lauku teritorijas kultūras centros
- Barovska Aija
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Latvijas valsts neatkarības iegūšanas laikā notika strukturālas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā , kuru rezultātā laukos saasinājās sociāli ekonomiskās problēmas: bezdarbs, nabadzība, sociālā izslēgtība, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās, ierobežota pakalpojumu pieejamība. Pēdējos gados lauku sociāli ekonomisko un demogrāfisko situāciju negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju īslaicīga aizbraukšana vai pārcelšanās uz ārzemēm. Šīs ilgstoši pastāvošās problēmas ievērojam...
|
2014 |
|
- Daugmales Multifunkcionālā centra nozīme Daugmales pagasta dzīves kvalitātes uzlabošanā
- Beķere Ivita
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Dzīves kvalitāte nenoliedzami ir plašs, multidimens
ion
āls koncepts, kas ietver
visus dzīves aspektus un tiek izmantots dažādās jomās: ģeogrāfijā, filozofijā,
medicīnā, sociālajās zinātnēs, veselības aizsardzībā.
Dzīves kvalit
āte
ir relatīvi jauns
termins
, kurš sākot no 1960
-
tajiem gadiem, tiek aktīvi izmantots, lai aprakstīt
u
sabied
rības dzīves apstākļus.
Līdzīgi Aristoteļa izpratnei par dzīves kvalitāti,
pētnieku vidē
dominē doma, ka atsevišķais indivīds ...
|
2014 |